Pēc vairāku nedēļu saspringta grafika darbā, es beidzot iesēdos lidmašīnā, kas devās uz Prāgu. Šis lidojums bija mans glābiņš — iespēja uz dažām stundām izrauties no bezgalīgās skrējiena darbā, atslēgt domas, noskatīties kādu filmu un drusku atpūsties.
Es sapņoju vienkārši par klusumu un mieru. Bet tikko lidmašīna pacēlās gaisā, mani sapņi tika izjaukti. Man priekšā sēdēja jauna meitene — divdesmit, varbūt divdesmit divus trīs gadus veca. Tikko apsēdusies krēslā, viņa savus garos, biezos matus uzmeta pāri krēslam, tieši uz manu planšetdatoru, gandrīz pilnībā aizsedzot ekrānu.
Es nevēlējos domstarpības. Pieklājīgi lūdzu viņai noņemt matus — viņa noņēma. Bet pēc desmit minūtēm mati atkal bija pāri sēdekļa malai.
Es atkal noliecos un atkārtoju lūgumu. Meitene pat neapgriezās — izlikās, ka mani nedzird. Un tad, tā vietā, lai es kļūtu aizkaitināta, manī kaut kas “noklikšķēja”. Es nolēmu, ka šī lidojošā princese ir pelnījusi nelielu, bet atmiņā paliekošu mācību. Un šī ir mana rīcība.
Es lēnām izvilku no somas trīs košļājamās gumijas, sakošļāju tās pa vienai, nesteidzoties. Un, skatoties logā, ar pilnīgi mierīgu sejas izteiksmi, nemanāmi sāku tās līmēt tieši uz viņas matiem.
Pagāja apmēram divdesmit minūtes, pirms viņa pagriezās, sajūtot, ka kaut kas nav kārtībā.
Viņa aptaustīja matus — un sastinga.
— Kas… tas… ? — viņa sīksti jautāja, mēģinot atdalīt lipīgās košļājamās gumijas no saviem matiem.
Lasi vēl: “Es palieku gandrīz bez vārda…”: skatītāju iecienītā TV personība Velta Puriņa atklāj savas domas par mūsdienu jaunatni
Es, nenovēršot skatienu no planšetes ekrāna, mierīgi teicu:
— Tas ir tavas augstprātības sekas.
— Tu esi neadekvāta!
— Un tu esi nekaunīga. Tagad tev ir divas iespējas. Pirmā — lido tālāk ar to savā galvā, un pēc tam nāksies nogriezt matus. Otrais — es varu tev palīdzēt ar šķērēm. Man somā ir manikīra šķēres. Vēlies?
Meitene nobālēja.
Es noliecos tuvāk un, nepaceldama balsi, piebildu:
— Ja vēlreiz iedomāsies uzmest savus matus, nākamajā lidojumā lidosi vispār bez matiem. Es protu būt ļoti uzmanīga, pat turbulences laikā.
Līdz lidojuma beigām viņa sēdēja kā statuja. Mati bija savākti stingrā copē, un es beidzot atslābinājos, lai varētu noskatīties savu filmu. Un, beidzot, ieguvu pelnīto mieru.
