Peldēšana un skriešana ir divas populāras un daudzpusīgas aktivitātes kaloriju dedzināšanai un lielo apkārtmēru.
Skriešana paātrina sirdsdarbību un liek strādāt kājām, savukārt peldēšana iesaista visu ķermeni, sākot no ķermeņa līdz pat rokām. Tā rezultātā ievērojami samazinās kaloriju daudzums un nostiprinās ķermenis.
Fiziskās sagatavotības trenerei norāda, ka skriešana stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo kaulu blīvumu un uzlabo garastāvokli. Tomēr peldēšana ir vingrinājums ar zemu slodzi, kas ir saudzīgs pret locītavām, tāpēc tā ir ideāli piemērota tiem, kam ir traumas.
Skriešana pret peldēšanu: kas ir labāka izvēle
Sakarā ar augstas intensitātes darbību skriešanas laikā paātrinās sirdsdarbība un aktivizējas muskuļi, sadedzinot tauku krājumus. Tas ir dinamisks vingrinājums, kas treniņa laikā paātrina vielmaiņu un uztur to augstu arī pēc treniņa, maksimāli palielinot kaloriju sadedzināšanu visas dienas garumā. Savukārt peldēšana nodrošina treniņu visam ķermenim, neapgrūtinot locītavas, tāpēc tā ir mierīgs, bet efektīvs kaloriju dedzinātājs.
Papildus kaloriju dedzināšanai katra aktivitāte sniedz arī unikālas svara samazināšanas priekšrocības. Skriešana uzlabo sirds un asinsvadu veselību, stiprina kaulus un uzlabo garastāvokli – ideāli piemērota tiem, kas vēlas atbrīvoties no liekajiem apkārtmēriem un uzlabot vispārējo fizisko labsajūtu. Tā mazina stresu un uzlabo garastāvokli, kā arī nodrošina prāta skaidrību. Tajā pašā laikā peldēšana ir relaksējoša, tāpēc to iecienījuši tie, kas atkopjas pēc traumām vai meklē kopīgu vingrojumu iespējas. Turklāt, kurš gan var pretoties atsvaidzinošam ūdenim karstā dienā?
Izvēloties starp skriešanu vai peldi baseinā, ņemiet vērā ne tikai sadedzinātās kalorijas. Gan skriešanā, gan peldēšanā tiek iesaistītas dažādas muskuļu grupas. Ja skriešana galvenokārt koncentrējas uz ķermeņa apakšējās daļas spēku un izturību, tad peldēšana liek ķermenim efektīvi kustēties ūdenī, veidojot muskuļus no galvas līdz kājām. Tas ir treniņš visam ķermenim, kas sadedzina kalorijas un uzlabo teju visu muskuļu tonusu.
Runājot par traumu risku, skriešanas atkārtotā slodze var sasprindzināt locītavas un muskuļus, jo īpaši, ja pareiza tehnika un atveseļošanās nav prioritāte. Tomēr tā ir arī iespēja stiprināt kaulus un saistaudus, samazinot dažādu kaulu problēmu risku.
Savukārt peldēšana līdz minimumam samazina slodzi locītavām, padarot to par pievilcīgu izvēli ilgtermiņa fiziskās sagatavotības uzlabošanai bez fiziskās slodzes, kas saistīta ar vingrošanu. Izprotot šos faktorus, jūs varat izdarīt apzinātu izvēli, kas atbilst jūsu izskata uzlabošanas mērķiem un vispārējam fitnesa ceļojumam.
Neatkarīgi no tā, vai skrienot izvēlaties ritmisku soli vai peldot – plūstošas kustības, apkārtmēru samazināšana ietver ne tikai vingrošanu. Runa ir par konsekvenci, prieku un efektivitāti.