- diena
Distance: 49.5km
Skrējiena ilgums: 9 stundas, 46 minūtes, 4 sekundes
Izstājušies skrējēji: 1
Pēc negulētas, negaisa piepildītas nakts, pienāca starta rīts. Pēc ātras laika atskaites līdz finišam, sākās lēna kustība, pavadījumā skanot Farela (Pharell) “Happy”. 104 skrējēji devās ceļā un domāja, cik ilgi saglabāsies šī laimes sajūta.
Šī sajuta pazuda jau pēc 17km. Karstā tuksneša saule un 30 grādi, darīja savu. Mani pleci jau bija sākuši padoties, nesot 10.5kg smago somu. Šajā dienā pirms pēdējiem 24km, likās, ka nu jau tikai jāpārskrien pār tuksnesi, jāpaskrien garām kaktusiem un, tad jau būs vakariņas.
Tad es atjēdzos asins kāras, straujas un plosošas vētras pakājē. 10 minūtes mans ķermenis sajuta asos smilšu graudus un mistisku krusu. Mana elpa aizcirtās. Pēc brīža jau parādījās skaidras debesis, un šķita, ka vispār nekas nebūtu noticis. Tad beidzot ar tuksnesi savā mutē es nonācu pāri finiša līnijai.
- diena
Distance: 43.3km
Skrējiena ilgums: 10 stundas, 30 minūtes, 35 sekundes
Izstājušies skrējēji: 4
Nekas tik labi neaizslauka prom zirnekļu tīklus tik labi kā 8 km klints kāpšana. Pirmajā dienas daļā bija jāveic augšupejoša distance, veģetatīvi izsīkušā apvidū. Tā izrādījās, ka bija dienas vieglākā daļa.
Diena beidzās kā mazliet skumja neveiksme. Jo es biju pazaudējis visus savus biedrus, tāpēc ceļā nācās atrasties vienam. Tas bija garīgi ļoti grūti, jo apkārt nebija neviena un nekā, pat kaktusi nekur nebija manāmi.
Distance bija mazāka nekā pirmajā dienā, bet, klintīs kāpšana, bija atstājusi savu ietekmi uz maniem kāju muskuļiem. Tā vien alku pēc garas vannošanās procedūras. Bet šādas ekskluzīvas lietas šeit nebija pieejamas un par tām atlika tikai sapņot.
- un 4. diena
Distance: 84.7km
Skrējiena ilgums: 28 stundas, 13 minūtes, 57 sekundes
Izstājušies skrējēji: 18
Šīs bija fiziski izaicinošākās dienas no visām. Biedri, ar kuriem es biju palicis, bija vienojušies par taktiku- turēties kopā. Tas bija smagākais kāpiens klintī. Ja pirmais kāpiens bija kā bērnu spēle, tad tagad bija sajūta, ka kāpjam Everestā. Tā augstums bija 1829 metri un kāpuma garums bija tuvu 18km. Tas nebūtu brīnums, ja kāda Amerikas lidmašīna mūs būtu aizķērusi ar savu spārnu.
Nokaitināts un bīstami dehidrējies, es sāku redzēt halucinācijas, sajaucot netālo koku ar mašīnu. Tā, acīmredzot, bija zīme, ka man jāapstājas un jāatpūšas. Arī vecā ceļgala trauma sāka par sevi manīt, kas man neļāva pilnīgi saliekt labo kāju. Kā balstu es izmantoju nolūzušu zaru. Es sasniedzu atskaites punktu un pārdomāju savu nākotni šajā pasākumā.
Mani iedvesmoja uz cīnīšanos viena biedra vārdi: “Mūsu ķermeņi vienmēr izvēlēsies padoties, bet mūsu ķermenis nekad nebūs noguris, ja prāts nebūs noguris.” Distance šķita neciešami gara, bet tad es sāku jautāt biedram par to, ko amerikāņi un viņš personīgi domā par Baraku Obamu un tā, man nemanot, bijām sasnieguši 73km atzīmi.
Smilšu kāpas, bija viena no neciešamākajām distances daļām, tad man pienāca brīdis, kad visus un visu gribēju sūtīt 5 mājās tālāk, pieklājīgi izsakoties. Tu sper vienu soli augšup pa kāpu, bet noslīdi 2 soļus zemāk. Vienīgais, kas man ļāva šos smilšu viļņus pārvarēt, bija tas, ka es vienkārši nebiju gatavs padoties. Šajā brīdī es cīnījos ar sevi, es pats sev biju ienaidnieks un labākais draugs.
5:00 no rīta es beidzot ievēlos nometnē. Baudot saullēktu un atpūšoties, gaidot nākamo dienu, kad atkal varēsim doties ceļā.
- diena
Distance: 41km
Skriešanas laiks: 11 stundas, 2 minūtes, 26 sekundes
Izstājušies skrējēji: 2
Šīs dienas “īsā” distance, bija tikai 50% smilšaina. Nekad dzīvē man tik ļoti nebija pietrūkusi sajūta kāda ir skrienot pa īstu ceļu. Uz paša izjūtām, nesekojot kartei, es nogriezos citā vietā, nekā bija paredzēts. Un tur mani sagaidīja alnis ar saviem milzīgajiem ragiem, gatavs uzbrukumam. Es ielēcu tuvākajos krūmos un gaidīju, kad tas paies garām. Nonācu pie secinājuma, ka mani izdzīvošanas instinkti vēl joprojām ir labā stāvoklī. Netālu no šīs vietas bija finiša līnija, kuru es šķērsoju neilgi pēc aļņa aiziešanas.
- diena
Distance: 42km
Skriešanas laiks: 11 stundas, 2 minūtes, 26 sekundes
Izstājušies skrējēji: 2
Tā šķiet, ka šajā distancē skaistākais ir pietaupīts beigām. Mans ķermenis ir maksimāli novārdzis un samocīts, bet nekas nespēja aizēnot slot kanjona skaistumu. Šīs skaitās klintis, kuras veidotas musonu un ūdens teces ietekmē. Šajā vietā arī tika rasta iedvesma filmai 127 Stundas . Klintis bija lielisks veids kā novērst domas no karstuma un kilometrāžas. Un priecājos arī par to, ka man nevajadzēja nogriezt roku.
Visu atlikušo dienu bija gari, cieti asfalta ceļi zem kājām. Kad sasniedzām finišu, vietējo cilvēku aplausi jau liecināja par to, ka neesam vairs tālu no beigām.
- diena
Distance: 3.2km
Skrējiena ilgums: 16 minūtes, 50 sekundes
Izstājušies skrējēji: 0
Veicot pēdējos 3 kilometrus, es tā vien prātoju par to, kāda ir bijusi šī pieredze un, cik ļoti apgarots es jūtos. Es spēru savus soļus tuksnesī, lai saprastu un apzinātos uz ko es esmu spējīgs-gan garīgi, gan fiziski.
Aina ar finiša līnijas lentu, ar rozā klinšu zīmējumu, mūžam paliks manā atmiņā. Eiforijas sajūta sāka mani pārņemt un es jutos pār pārēm laimīgs. Ar rētainu, sadragātu, nobrāztu ķermeni un nelietojamām kājām es sabruku pēc finiša līnijas šķērsošanas. Gaidot savu medaļu, es pacēlu galvu augšup. Es varbūt biju salauzts, bet nekad es neesmu juties tik dzīvs.
Pilnais distances garums: 274km
Kopējais skriešanas laiks: 70 stundas, 9 minūtes, 24 sekundes
Kopējais izstājušos skrējēju skaits: 25
Avots: gq-magazine.co.uk