Nesen veikts ANSES pētījums ir pilnībā mainījis mūsu priekšstatus par dzērienu iepakojumu. Gadu gadiem stikla pudeles tika uzskatītas par videi draudzīgu alternatīvu plastmasai
Taču patiesība var izrādīties sarežģītāka — un satraucošāka — nekā mēs domājām. Pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Food Composition and Analysis, atklāj, ka mikro plastmasas piesārņojuma līmenis dzērienos, kas iepildīti stikla pudelēs, var būt pat piecdesmit reizes augstāks nekā dzērienos plastmasas pudelēs vai bundžās. Šis negaidītais atklājums apšauba ideju, ka stikls vienmēr ir drošākā un tīrākā izvēle mūsu ikdienas lietošanai.
Kas slēpjas aiz šī neredzamā piesārņojuma avota? Tas nav pats stikls — vainīga ir krāsa uz metāla pudeļu korķiem. Šis fakts liek nopietni pārdomāt, kā mēs iepakojam pārtiku un dzērienus, kā arī par neredzamajiem riskiem, ko, iespējams, norijam ar katru malku.
Kāpēc stikla pudelēs ir vairāk mikro plastmasas nekā plastmasas pudelēs
Kad paņemat stikla pudeli ar gāzētu ūdeni, limonādi vai sulu, jūs, visticamāk, iedomājaties kaut ko tīru un bez plastmasas daļiņām. Galu galā stikls ir inerts, izturīgs un pārstrādājams. Tomēr ANSES pētījums, kas publicēts žurnālā Journal of Food Composition and Analysis, liecina par pretējo.
Analizējot dažādus dzērienus — negāzētu un gāzētu ūdeni, limonādes, sulas un ledus tējas —, pētnieki konstatēja, ka stikla pudelēs vidēji ir aptuveni 100 mikro plastmasas daļiņu uz litru. Plastmasas pudelēs šis skaits bija tikai no 1,6 līdz 4,5 daļiņām uz litru — pārsteidzoša atšķirība.
Speciāliste Izlīna Šaība, kura piedalījās pētījumā, atzina: “Mēs gaidījām, ka stikla pudelēs atradīsim mazāk daļiņu, taču notika pretējais.” Piesārņojumu nerada pats stikls vai dzēriens. Tā cēlonis ir ārējs faktors, kas apgāž mūsu priekšstatus par iepakojumu.
Šis atklājums mudina skatīties tālāk par paša trauka materiālu un ņemt vērā visu ražošanas un iepakošanas ķēdi, pirms vienu izvēli pasludinām par drošāku par citu.
Metāla korķi un to poliestera krāsa — negaidītie mikro plastmasas avoti
No kurienes tad nāk šīs mikroplastmasas? Galvenais ir metāla korķi, ar kuriem noslēdz daudzas stikla pudeles. Šie korķi ir pārklāti ar plānu poliestera krāsas kārtu, kas paredzēta, lai pasargātu metālu no korozijas un piešķirtu pievilcīgu izskatu.
Tomēr šī krāsa ir slēpts mikro plastmasas avots. Izmantojot elektron mikroskopus, zinātnieki novēroja sīkus skrāpējumus un nodilumu uz korķiem, kas rodas ražošanas un transportēšanas laikā. Kad tūkstošiem korķu beržas viens pret otru maisos vai kastēs, atdalās mikroskopiskas krāsas daļiņas.
Šie fragmenti piesārņo korķu virsmu un galu galā nokļūst dzērienos to aizkorķēšanas laikā. Pētījuma līdzautors Aleksandrs Deho norāda, ka lielākā daļa atrasto daļiņu pilnībā atbilda krāsai un polimēru sastāvam. Tas uzsver, cik svarīgi ir rūpīgi pārbaudīt katru iepakošanas posmu, ne tikai galveno trauku, kad runa ir par produkta drošumu.
Atšķirīgi dzērieni, atšķirīgi piesārņojuma līmeņi — un cerīgas iespējas
Interesanti, ka ne visos dzērienos ir vienāds piesārņojuma līmenis. Ūdenī — gan negāzētā, gan gāzētā — stikla pudelēs mikro plastmasas daļiņu skaits ir zemāks, aptuveni 4,5 daļiņas uz litru, un plastmasas pudelēs tikai 1,6 daļiņas. Arī dzērienā, kas bieži tiek pildīts stikla pudelēs ar metāla korķiem, piesārņojuma līmenis ir zems.
Savukārt limonādēs, saldinātās gāzētās limonādēs tas ir daudz augstāks, dažkārt sasniedzot pat 100 daļiņas uz litru stikla pudelēs. Kāpēc tāda atšķirība? Pētnieki pieļauj, ka ietekmējošie faktori varētu būt dzēriena skābums, gāzētība un ķīmiskais sastāvs, kas var veicināt mikro plastmasas atdalīšanos no korķiem.
Lai to mazinātu, zinātnieki izmēģināja vienkāršu paņēmienu — pirms korķu uzlikšanas uz pudelēm tos apstrādāja ar augstspiediena gaisa strūklu un skaloja ar ūdeni un dez.līdzekli. Rezultāts? Laboratorijas apstākļos mikro plastmasas daudzums samazinājās gandrīz par 60 %.
Lasi vēl: Skābais krējums un kakao – deserta recepte, kuru gribās pagatavot uzreiz
Lai gan nav zināms, vai šo metodi varēs viegli ieviest rūpnieciskā mērogā, tā norāda uz praktisku veidu, kā ražotāji varētu uzlabot drošību, nepārveidojot visu iepakojumu. Atklājums, ka ikdienas dzērieni satur mikro plastmasu, ir satraucošs, taču arī aicinājums būt modriem. Šīs sīkas plastmasas daļiņas — mazākas par 0,2 collām — jau ir atrodamas visur: gaisā, ko elpojam, zemē zem mūsu kājām un pat iekšā.
Tās mēdz saturēt kaitīgas piedevas, piemēram, ftalātus un BPA — ķīmiskas vielas, kas saistītas ar dažādiem traucējumiem un risku. Taču, ņemot vērā, ka nav noteiktu toksikoloģisko sliekšņu, precīzi novērtēt apdraudējumu ir grūti.
ANSES vecākais pētnieks Giljoms Diflo brīdina, ka bieža mikro plastmasas uzņemšana ar pārtiku un dzērieniem ir satraucoša un prasa rūpīgu uzmanību. Pašlaik patērētājiem ir maz iespēju sevi pasargāt, jo piesārņojums rodas jau ražošanas procesā. Kā skaidro Deho: “Mikro plastmasa jau ir klāt, kad pudeles nonāk mājās.”
Lasi vēl: Kāds vīrietis nopirka mazu kucēnu, bet pēc gada tas izauga par milzīgu zvēru
Tas nozīmē, ka progress lielā mērā ir atkarīgs no ražotāju gatavības ieviest tīrākas metodes un labākus materiālus — vai tas būtu jauna tipa korķi, uzglabāšanas apstākļu uzlabošana, lai izvairītos no nodiluma, vai arī tīrīšanas soļi, līdzīgi laboratorijā pārbaudītajiem.
Par to pārdomājot, kļūst skaidrs, cik bieži mēs paļaujamies uz “dabīgu” vai “videi draudzīgu” marķējumu kā drošības garantiju. Stikls šķita nepārprotami labāks par plastmasu, taču šis pētījums atgādina, ka jāpārbauda arī mūsu drošākās pārliecības.
Nākamreiz, kad paņemsiet pudeli, padomājiet par ceļu, ko tā mērojusi, pirms nonāca jūsu rokās. Vai esat kādreiz aizdomājies par neredzamajām daļiņām, kas var slēpties jūsu iecienītākajā dzērienā? Vai šāds atklājums mainītu jūsu iepirkšanās paradumus? Pastāstiet savu viedokli un dalieties ar šo stāstu, lai rosinātu sarunu par negaidītiem riskiem ikdienas produktos.
Avots: Iseline Chaïb u.c., “Microplastic contaminations in a set of beverages sold in France”. Journal of Food Composition and Analysis, 144. sēj., 2025. gada augusts, 107719.
