Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) pirms diviem gadiem tika uzsākta vērienīga valsts pētījumu programma, kuras galvenais mērķis bija padziļināti izpētīt un atklāt veidus, kā Latvijas lauksaimniecības, meža un citi dabas resursu potenciālu varētu izmantot gudrāk, efektīvāk un maksimāli videi draudzīgi.
Pēc intensīva darba posma, kas ilga 16 mēnešus, zinātnieki Jelgavas pilī trešdien iepazīstināja plašāku sabiedrību un nozares pārstāvjus ar iegūtajiem secinājumiem un izstrādātajiem risinājumiem.
Šajā programmā, kurai valsts atvēlēja ievērojamus četrus miljonus eiro, iesaistījās četras vadošās zinātniskās institūcijas un tajā piedalījās vairāk nekā 90 zinātnieki un eksperti.
Pārtikas nozare: Iepakojums un sūkalu jaunā dzīve
Viens no galvenajiem pētījumu virzieniem tika veltīts pārtikas pārstrādes efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanai.
LBTU Pārtikas institūta Iepakojumu laboratorijas profesore Sandra Muižniece-Brasava ar komandu 16 mēnešus intensīvi strādāja pie risinājumiem, lai uzlabotu piena produktu iepakojuma iespējas. Viņa uzsvēra, ka iepakojums nav pašmērķis, bet tam ir jāveic vissvarīgākā funkcija: saglabāt produkta kvalitāti un stabilitāti, vienlaikus esot drošam, nekaitīgam un pēc iespējas draudzīgākam videi. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā iepakojuma risinājumi ietekmē produkta derīguma termiņu.
Grūti pārstrādājamo daudzslāņu materiālu samazināšana piena produktu iepakojumā ir viens no nozīmīgākajiem pētījuma virzieniem, jo šie materiāli neatbilst topošajām Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas prasībām. LBTU doktorante Renāte Ruska norādīja, ka iegūtie secinājumi sniedz skaidru virzienu, kurā jāattīstās, lai nozare varētu pielāgoties jaunajai ES regulai un saglabāt savu konkurētspēju tirgū.
Vēl viens ļoti perspektīvs projekta virziens bija saistīts ar piena pārstrādes blakusproduktu izmantošanu. Profesore Tatjana Ķince skaidroja, ka zinātnieki pētīja veidus, kā efektīvi izmantot sūkalas kā vērtīgu jaunu izejvielu, lai radītu inovatīvus un uzturvielām bagātus proteīna produktus. Tādējādi šis resurss vairs nav uzskatāms par utilizējamu atlikumu, bet gan par vienreizēju, bagātīgu izejvielu avotu tālākai pārstrādei, veicinot aprites ekonomiku.
Visaptveroši pētījumi un mežzinātne
Kā informēja projekta zinātniskā vadītāja Dalija Segliņa, pētījumu programma aptvēra ļoti plašu tēmu loku, kas skar visu bioekonomikas ķēdi. Starp pētītajiem jautājumiem bija:
Ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijas optimizēšana.
Dažādu augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas.
Ļoti nopietni pētījumi par dzīvnieku veselību un aktuālo antimikrobiālo līdzekļu (antibiotiku) lietošanas mazināšanu lauksaimniecībā.
Arī mežzinātnes jomā tika izstrādāti nozīmīgi risinājumi. Tie ļaus Latvijai virzīties uz priekšu resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumos un pat radīt jaunus materiālus, kas spēj aizstāt fosilos, naftas bāzes produktus. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks Uģis Cābulis uzsvēra, ka ir izstrādāti reāli prototipi un tehnoloģijas, kuras tagad atliek mērogot un kuras industrija varētu nekavējoties sākt ražot.
Pētnieku darbs turpināsies arī nākotnē, un nesen Zemkopības ministrija ir piešķīrusi papildu finansējumu programmas rezultātu ieviešanai. Turpmākais darbs būs vērsts uz to, lai visi atklātie un izstrādātie jauninājumi pēc iespējas ātrāk tiktu pielietoti nozarē strādājošo uzņēmumu praksē, maksimizējot zinātnisko ieguldījumu reālu ekonomisku labumu radīšanā.
