Viņa sāka pārveidoties. Puišu priekšā vairs nebija slaidās skaistules, meitene pārvērtās par vecu sievieti – labi zināmo vecmāmiņu Vizmas, to pašu, kas pazuda pirms vairāk nekā diviem gadiem.
Vizma bija atgriezusies! – Nevar būt! Ak tu ragana!
– Jūs domājāt, ka varat vienkārši ienākt manā mājā un mēģināt mani aptīrīt? Un, kad es pretojos, vēl mēģināt no manis atbrīvoties? Jā, jums gandrīz izdevās to izdarīt. Ja es būtu parasta vecmāmiņa – jums viss būtu izdevies. Bet es esmu dzimtas ragana. Pat tā, ko man nodarīji tu – Māri. Varat saukt, cik gribat, neviens jūs nedzirdēs. Starp citu, par ko pārvērtās tās dārglietas, ko jūs iznesāt?
Marinēti šampinjoni vien 10 minūtēs: ātra uzkoda, kura iepriecinās negaidītus viesus
– Par melnzemi.
– Pareizi. Esmu pietiekami gudra, lai paslēptu īstās dārglietas, bet jums iedotu apburto viltojumu. Domājat, ja jūs trīs spējāt tikt galā ar vecu sievieti, tad pēc jums neatnāks? Kā redzat, atnāca.
– Ko tu gribi? Vienkārši atlaid mūs, mēs nevienam neko nestāstīsim.
– Jūs neko nestāstīsiet, jo es zinu ka tā arī būs. Viss, ko es vēlos, ir atmaksa. Ziniet, kas ir mans suns? Tā ir visbriesmīgākā būtne, ko jūs jebkad varētu satikt. Un tā ir pilnībā man uzticīga. Kad jūs pirmo reizi atnācāt pie manis, es līdz pēdējam ticēju, ka kādā no jums ir palikusi daļiņa cilvēcības. Kļūdījos. Viens iesāka, otrs turpināja. Trešais viņus neapturēja, bet tikai atbalstīja. Vai tas jums sagādāja prieku?
– Nē. Vecmāmiņa Vizma, lūdzu.
– Labi. Es beigšu jums te ko stāstīt, tāpat redzu, ka bezjēdzīgi.
Vecenīte nodzēsa lampu un izgāja no redzesloka. Pēc tam viņa uzkāpa pa kāpnēm augšā. Pasauca savu mīluli un, kaut ko viņam pateikusi, ielaida pagrabā. Tālāk viņa pārvērtās par meiteni un uz visiem laikiem aizgāja no ciema. Šoreiz pavisam. Aija aizgāja no ciema rītausmā, neatstājot nekādas pēdas. Mežs un tumsa viņu paslēpa. Neviens viņu vairs nekad neredzēja. Taču viņas darbības sekas ciema iedzīvotāji jutīs vēl ilgi.
Lasi vēl: Kārlis katru mēnesi sūtīja mātei naudu, līdz nejauši satika viņu restorānā ar jaunu puisi
Tajā pašā rītā, kad ciema ļaudis pamodās un sāka savas dienas gaitas, pamanīja, ka pazudis arī Pēteris. Tas izraisīja vispārēju satraukumu. Trīs pazušanas divu nedēļu laikā! Inspektors un novada darbinieki, kas drīz ieradās, rūpīgi pārmeklēja Vizmas (tagad Aijas) māju. Viņi atrada lūku uz pagrabu, bet tā bija tik stingri aizvērta, ka to nācās uzlauzt ar lauzni. Pagrabs bija tukšs. Tikai sausi putekļi, pāris vecas kastes un neizsakāma, smaga klusuma sajūta. No Mārtiņa, Toma vai Pētera nebija nekādu pēdu. Nebija ne ka kas liecināja par šo ciema stāstu. Bija tikai dziļi saskrāpēta akmens plāksne pagraba stūrī, it kā kaut kas milzīgs būtu mēģinājis no tās izrauties.
Aijas melnais suns arī bija pazudis. Viņu meklēja, bet neatrada. Ciemā valdīja bailes un neziņa. Oficiāli vīrieši tika pasludināti par bezvēsts pazudušiem. Daži domāja, ka viņi aizbēga no likuma, citi klusībā sačukstējās par Vizmas leģendām un viņas spējām. Māja palika tukša, un neviens vairs negribēja tajā dzīvot. Ciemā sāka izplatīties jaunas baumas: par vējā dzirdamiem saucieniem naktīs no pamestās mājas pagraba; par dīvainiem ēnas veidiem, kas parādās uz akas malas agrā rītausmā.
Labākais Žuljēns ar sieru, ko man gatavoja mans draugs no Francijas: ļoti garšīgs un sātīgs ēdiens
Vienmēr, kad kāds iedzīvotājs uzdrošinājās tuvoties pamestajai mājai, viņu pārņēma auksts, neizprotams šausmu vilnis. Un tad viņi dzirdēja, ka mežā rūc melns, liels suns. Tā Vizma nodrošināja ne tikai savu atriebību, bet arī pastāvīgu atgādinājumu visam ciemam, ka dabas spēki un senie noslēpumi ir daudz varenāki par cilvēku ļaunumu un alkatību. Ragana bija aizgājusi, bet viņas klātbūtne uz mūžu palika iespiesta šajā vietā.
Šo stāstu kāds Valmieras novada iedzīvotājs atrada sava vec vectētiņa mājā, noplukušā kladē. Stāsta beigās bija rakstīts 1869.gads. Atrodot šo stāstu atliek vien nopriecāties, ka tajā nebija minēts konkrēts ciema nosaukums. Jo šis vis ir ļoti mistiski un tik ticami tam laikam, ka pazūd vēlme “rakt dziļāk”.
Kādas dekorācijas jāiekarina Ziemassvētku eglītē, lai vēlēšanās un sapņi piepildītos
