Atvediet pie mums savu grupu, un mēs jums atdosim 10% no kopējā pirkuma summas vai arī iedosim ievārījumu par šo summu pilnīgi bez maksas. Kopš tā brīža pilnīgi visas tūristu grupas sāka pavisam “nejauši” un “pēkšņi” piestāt pie veikaliņa “mazliet atpūsties”. Kad tūristi ienāca iekšā, viņiem burtiski atkārās žoklis, jo veikaliņā viņus negaidīja 10, 20 vai pat 100… bet gan veselas 300 ievārījuma šķirnes, vairāk nekā 100 dažādu tējas maisījumu un vēl vairāki desmiti dažādu vietējo saldumu un gardumu. Un es nemeloju par tiem 300 veidiem — to tur tiešām ir tik daudz!
Visi atvēršanas izdevumi tika atpelnīti vienas pašas sezonas laikā. Papildus tam viņi apbraukāja citus tirdzniecības un tūrisma punktus un piedāvāja savu suvenīru produkciju ar vairumtirdzniecības atlaidi. Vienā vietā viņiem atteica, otrā arī, trešajā pasūtīja mazliet, bet ceturtie piekrita ilgtermiņa sadarbībai. Tā laika gaitā viņi izveidoja plašu klientu bāzi, un šodien visa reģiona tūrisma vietas ir piepildītas ar šīs vienas čaklās ģimenes saldo produkciju.
Tagad rodas jautājums: kas tieši pamudināja cilvēku atvērt īstu biznesu, lai vienkārša piepelnīšanās ceļmalā pāraugtu par pelnošu uzņēmumu? Pat, droši vien, jautājums būtu jāuzdod citādi — kas viņu atturēja iepriekš? Galu galā pietika spert tikai dažus soļus, bet kaut kas taču traucēja? Kāpēc mēs neuzdrošināmies spert to vajadzīgo soli? Vai mēs apzināti to negribam? Vai arī vienkārši nespējam iedomāties, kā to izdarīt?
Daudzi meistari Latvijā sēž savās darbnīcās un ir atkarīgi no vienreizējiem pasūtījumiem, kas atduras pret viņu pašu fiziskajām iespējām. Tikai retais saprot, kā savu amatu var mērogot un “atraisīt” no sevis visas saites, lai darbs neapstātos, kad pats meistars noliek instrumentus. Teorētiski šeit tagad būtu jāievieto saite uz kādu “veiksmes formulu” kursu, sakot, ka es zinu, kā jūs varat transformēties par veiksmīgu biznesmeni. Diemžēl es to nezinu… un arī nekādus kursus es nepārdodu un nereklamēju.
Es vēlos pateikt ko pavisam citu: ja jūs nodarbojaties ar amatu, rokdarbiem… vai jebko citu un mēģināt ar to nopelnīt, tad jau pašā sākumā ir skaidri jādefinē jūsu nodarbošanās perspektīvas: vai tie būs “personīgie” ienākumi, kas gūti tikai un vienīgi ar jūsu pašu pūlēm, vai arī jūs centīsieties izaugt par biznesu.
Ja pirmais variants, tad ar vienu nelielu darbnīcu pilnīgi pietiks, bet, ja tomēr otrais, tad uzreiz ir jāpārdomā biznesa procesi, jārisina jautājumi par to, kurš un ko darīs, kā var ražot un pārdot vairāk, lai… lai visu mūžu nebūtu jāstāv ceļmalā.
