Es dzīvoju viens, bet neķeru kreņķi – tējkanna vārās, kad vajag, čības stāv taisni, neviens nestrīdas par niekiem. Dēls apmeties uz dzīvi pilsētā, maksā mājokļa kredītu, strādā un brauc komandējumos.
Lai iegultu, nokopējiet un ielīmējiet šo URL savā WordPress vietnē
Lai iegultu, nokopējiet un ielīmējiet šo kodu savā vietnē