Aktrise ir pazīstama ar savu ekscentrisko klaunādi un teātra paņēmienu izmantošanu dramatiskajās lomās.
Kā norādīja teātrī, aktrises radītās lomas nostiprinājušas komēdiju meistares slavu: Lūcija (I. Pinnes “Lielā cerību stunda”, 1977), Jūlīte, Viktorija, Arodbiedrība (P. Putniņa “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…”, 1978, “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties”, 1985, “Ar būdu uz baznīcu”, 1987 un “Ar Dievu pie zemes”, 1991). Atšķirīgā toņkārtā, ar sirsnīgu labestību veidota Emīla vecmāmiņa (E. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”, 1979) un naivā krustmāte Anhelīna (A. Kasonas “Trešais vārds”, 1996). Nozīmīgs radošs sasniegums – cietā, likteņa piemeklētā Oliņiete (R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1980).
Lasi arī: Briedis atklāj, vai no boksa nopelnījis miljonu
Vairāk nekā 10 gadus Svetlana Bless atveido Žurkas Kornēlijas varoni teātra dienai veltītās izrādēs, satīriski atspoguļojot aktuālās parādības politikā un ikdienā. Par nopelniem “politiskās kultūras” jomā 2000. gadā aktrise saņēma “Spēlmaņu nakts” speciālbalvu.
Izrādes video:
Aktrise filmējusies arī vairākās filmās, tai skaitā “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Salavecīša personiskā dzīve”, “Rudais terorists”, “Tās dullās Paulīnes dēļ”, “Nepabeigtās vakariņas” un “Piejūras klimats”.
Tevi noteikti interesēs
- Sešām austrumu zodiaka zīmēm, pēc Tamāras Globas teiktā, 24. februāris solās būt īpaši veiksmīgs
- “Braucu pa Liepājas šoseju, apturēja likumsargi un lika noplēst uzlīmi, kaut TA izgāju” – skaidroju kā tas beidzās
- Zane, meitene no mazpilsētas, devās uz Rīgu, lai pārstāvētu savu novadu sportā, bet satika Artūru(1.daļa)
- “Latvijas valsts ceļi” skaidro, kāpēc kaisīšana tuvākajās dienās vairs ceļiem nepalīdzēs – ko autovadītājiem ir svarīgi ņemt vērā
- Beigas neveiklajam klusumam: “WhatsApp” beidzot ieviesis funkciju, kuru arī latvieši gaidījuši gadiem ilgi
- Vai sniegs tiešām turēsies līdz 10. maijam: sinoptiķi atjaunina pavasara atnākšanas prognozi






