Aktrise ir pazīstama ar savu ekscentrisko klaunādi un teātra paņēmienu izmantošanu dramatiskajās lomās.
Kā norādīja teātrī, aktrises radītās lomas nostiprinājušas komēdiju meistares slavu: Lūcija (I. Pinnes “Lielā cerību stunda”, 1977), Jūlīte, Viktorija, Arodbiedrība (P. Putniņa “Pasaulīt, tu ļaužu ēka…”, 1978, “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties”, 1985, “Ar būdu uz baznīcu”, 1987 un “Ar Dievu pie zemes”, 1991). Atšķirīgā toņkārtā, ar sirsnīgu labestību veidota Emīla vecmāmiņa (E. Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”, 1979) un naivā krustmāte Anhelīna (A. Kasonas “Trešais vārds”, 1996). Nozīmīgs radošs sasniegums – cietā, likteņa piemeklētā Oliņiete (R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, 1980).
Lasi arī: Briedis atklāj, vai no boksa nopelnījis miljonu
Vairāk nekā 10 gadus Svetlana Bless atveido Žurkas Kornēlijas varoni teātra dienai veltītās izrādēs, satīriski atspoguļojot aktuālās parādības politikā un ikdienā. Par nopelniem “politiskās kultūras” jomā 2000. gadā aktrise saņēma “Spēlmaņu nakts” speciālbalvu.
Izrādes video:
Aktrise filmējusies arī vairākās filmās, tai skaitā “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Salavecīša personiskā dzīve”, “Rudais terorists”, “Tās dullās Paulīnes dēļ”, “Nepabeigtās vakariņas” un “Piejūras klimats”.
Tevi noteikti interesēs
- Pīrādziņi no mīkstas mīklas — samaisu tikai ar karoti
- Sēņu krēmzupa “no restorāna”: recepte no mana drauga, kas ir šefpavārs
- Spāniete salīdzina bērnudārzus: “Latvijā pilnīgi viss ir savādāk nekā pie mums Spānijā, pat bērni”
- “Mēs tos pat pagaršot negribam”: kādus ķīniešu produktus mūsu veikalos paši ķīnieši neēd
- 7 seni tautu ticējumi, ko nedrīkst darīt Helovīna dienā, lai neveiksmes neienāk jūsu mājās un ģimenē
- Ko par sievietes raksturu var pastāstīt vārda pirmais burts






