“Sveika! Esmu Gita – tava vīra slepenā mīlestība. Ilgonis jau teica, ka tev ir savdabīgs humors, bet tieši es tev iedevām naudu. Domāju, ka tagad beidzot viss kļūs skaidrs – tāds neliels plusiņš no manis. Varbūt lieki tērēju gan laiku, gan naudu, bet nu ko – dzīve ir dzīve. Atlaid viņu vaļā – viņš mīl tikai mani.”
P.S. Priecīgus svētkus!
Un trīs smejošās emocijzīmes beigās.
Sākumā man likās – vai nu joks, vai kārtējā mūsdienu krāpšana. Bet, kamēr Ilgonis bija dušā, es slepeni paķēru viņa telefonu un uzmeklēju kontaktus. Un tur – aha! Tā bija viņa mīļākā, kura gandrīz gadu aiz muguras rīkoja slepenas tikšanās. Visi tie “sapulces”, komandējumi un darba aizkavēšanās izrādījās tikai maska.
VIDEO:
Pārsteigums bija liels – uzticējos viņam vairāk, nekā vajadzēja. Izņēmu no skapja koferi, bet iemetot mantas tajā, vairs neslēpu savu neapmierinātību – tās vienkārši pakritu pa kājām. Ilgonis centās taisnoties ar smieklīgām atrunām, bet es biju nolēmusi tās neklausīties. Par laimi, dzīvoklis piederēja maniem vecākiem, un viņam nebija te nekādu tiesību. Noslēgumā atdevu viņam tos pašus 1000 eiro – lai paliek viņam kā piemiņa.
Beigu beigās visvērtīgākais dāvinājums man izrādījās… mūsu šķiršanās.
Beigu beigās es sapratu, ka dažreiz visvērtīgākā dāvana, ko varam saņemt, ir brīvība un iespēja sākt no jauna. Vai es rīkojos pareizi? Dalies komentāros — ļoti gribu dzirdēt tavu viedokli!
