Atkal nekā no dillēm! Tērēju laiku, sēklas, ūdeni – bet rezultāts tas pats: līdz jūnija beigām dobē palikuši tikai apdeguši stiebri no tā, kam vajadzēja kļūt par sulīgu zaļumu!
Agrāk katra vasara pārvērtās cīņā ar karstumu par katru zaļuma lapiņu, līdz nejauša tikšanās ar pieredzējušu agronomu pilnībā mainīja manu pieeju audzēšanai. Tagad laistu dobes tikai reizi nedēļā un griežu buntes ar svaigu, zaļu dilli līdz pat pirmajām salnām.
Atceros to karsto jūnija beigu dienu, kad apstaigāju dārzu un vērtēju postījumus. Termometrs jau trešo nedēļu pēc kārtas ēnā rādīja 34 grādus. Manas dilles izskatījās skumji — lapas bija dzeltējušas un savīstījušās, kāti kļuvuši tievāki par diegu, un kuplu zaļumu vietā no dobes slējās nožēlojami stiebri.
Tajā pašā dienā iegāju pie kaimiņa pēc lāpstas un nespēju noticēt savām acīm. Viņa dārzā plauka greznas, smaragda zaļas diļļu audzes apmēram 25 centimetrus augstas. Biezas, sulīgas, it kā augušas vēsā siltumnīcā. Viņš mierīgi saka: “Laistīju pagājušajā svētdienā, nākamo reizi būs pēc nedēļas.”
Izrādījās, ka kaimiņš daudzus gadus strādājis par agronomu vietējā kolhozā. Gadu gaitā viņš izstrādājis īpašu sistēmu, kā audzēt zaļumus karstumā. Galvenā atšķirība viņa pieejā — viss tiek darīts pretēji tam, kā pierasts. Tā vietā, lai laistītu bieži, viņš laista reti, bet bagātīgi. Nevis sēj sekli, bet gan dziļāk. Un neizmanto parastos šķirņu sēklas, bet īpašas, karstumizturīgas.
Daudzi dārzkopji vasarā saskaras ar līdzīgu problēmu: zaļumi bojājas karstumā jūnijā un jūlijā, lai gan aprūpe notiek regulāri. Iemesls — lielākā daļa izmanto pavasara audzēšanas metodes, kas vasaras svelmē darbojas pret augiem, nevis tiem par labu.
Tagad, kad problēmas būtība ir skaidra, apskatīsim galvenās kļūdas, ko dārzkopji pieļauj vasaras sējas laikā.
5 galvenās kļūdas diļļu audzēšanā vasarā
Pēc tās liktenīgās tikšanās ar kaimiņu-agronomu man kļuva skaidrs, ko visu šo laiku esmu darījusi nepareizi. Lielākā daļa dārzu īpašnieku vasarās pieļauj līdzīgas kļūdas, neiedziļinoties patiesajos neauglīgas ražas iemeslos.
Kļūda Nr. 1 – sekla sēja.
Es vienmēr sēju dilles apmēram 1 cm dziļumā, kā teikts dārzkopības rokasgrāmatās. Taču jūnijā šādi sēklas vienkārši sadeg zemes virskārtas pārkaršanas dēļ. Augsnes temperatūra virspusē sasniedz 35–38°C, kas likvidē dīgstus jau embrija stadijā.
Kļūda Nr. 2 – bieža laistīšana ar mazu ūdens daudzumu.
Katru vakaru lietu 3–4 litrus uz dobi, domādams – jo vairāk ūdens, jo labāk. Bet notika pretējais: saknes pierada pie mitruma tikai augšējā slānī un neattīstījās dziļāk. Tiklīdz iestājās īsa sausuma fāze, augi bojājas.
Kļūda Nr. 3 – nepareizi izvēlēta dobes vieta.
Vienmēr izvēlējos visvairāk saulaino vietu, domādams, ka dillēm patīk spoža gaisma. Karstumā tas ir liktenīgi: lapas apdeg, un mitrums iztvaiko dažu stundu laikā.
Kļūda Nr. 4 – pavasara šķirnes vasarā.
Lietoju sev pierasto šķirni, kas lieliski piemērota vēsam laikam, bet neiztur vasaras svelmi. Šīs šķirnes ātri veido ziedu stublājus, kad temperatūra pārsniedz +30°C.
Kļūda Nr. 5 – sēja neapstrādātā augsnē.
Vienkārši izkaisīju sēklas uz parastas, neapstrādātas dobes. Zeme ātri izžuva, virskārtā veidojās cieta garoza, un dīgstiem nebija spēka izlauzties ārā.
Taču pats nozīmīgākais atklājums vēl bija priekšā — agronoms atklāja dobes sagatavošanas sistēmu, kas vienlaikus atrisina visas problēmas.
Lasi vēl: Nezāles baidās no šī mājas līdzekļa kā no uguns: nokalst acumirklī bez ķīmijas un preparātiem
Pārejam pie praktiskās daļas — kā pareizi sagatavot augsni vasaras sējai, lai zaļie diļļu stādi būtu stipri un izturīgi.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
