1. daļa: augsnes sagatavošana 24 stundas pirms sējas
Pēc tās sarunas ar agronomu kaimiņu man kļuva pilnīgi skaidrs, kur pieļāvu kļūdas. Lielākā daļa dārzkopju katru vasaru atkārto tās pašas kļūdas, neizprotot ražas neveiksmes patiesos iemeslus.
Agronoms parādīja man savu sistēmu. Panākumu pamatā — “vēsas zonas” izveide saknēm, kas ilgstoši saglabā mitrumu. Sagatavošanu sāk precīzi vienu dienu pirms sējas.
Optimālais sējas laiks vidējā klimata joslā: jūnija beigas — no 25. līdz 30. datumam. Šajās dienās karstums jau ir noturīgs, taču saules gaismas pietiek straujai augšanai.
Darbības secība:
Veidoju paceltu dobi, apmēram 12–15 cm augstumā. Tā nav vienkārši uzbērta zeme — tas ir pārdomāts slāņojums.
Dobes apakšā klāju 2–3 kārtas vecu avīžu vai kartona — šis slānis neļauj mitrumam aizplūst dziļi augsnē.
Augsnes maisījuma sastāvs (pārbaudīts praksē):
2 daļas kūdras,
1 daļa upes smilšu,
1 daļa nobrieduša komposta.
Katram kvadrātmetram pievienoju arī sauju smalku zāģskaidu, kas darbojas kā mitruma uzkrājējs — uzsūc ūdeni laistīšanas laikā un pakāpeniski to atdod saknēm.
18 stundas pirms sējas iemērcu sēklas istabas temperatūras ūdenī (18–20°C). Iemērkšana ilgst precīzi 24 stundas, ūdeni nomainot ik pēc 6 stundām.
6 stundas pirms sējas apleju dobi ar siltu ūdeni — apmēram 12 litri uz 1 m². Zemei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne pārāk slapjai vai dubļainai.
2. daļa: pareiza sēja un mitruma saglabāšanas sistēma
Kad dobe sagatavota, pienāk atbildīgākais brīdis — pareizs sējas dziļums un mitruma taupīga pārvaldība.
Sēklas jāiestrādā 2 cm dziļumā, t.i., nedaudz dziļāk nekā parasti. Tikai tā saknes sasniedz mitro slāni un spēj izdzīvot karstajā laikā.
Pārbaudīta sējas shēma: veidoju sējas lentas no trīs rindām, atstājot 15 cm atstarpi starp rindām. Starp lentām veidoju 40 cm platas ejas, lai būtu ērti kopt stādījumus. Sēklu norma — 1 grams uz tekošo metru, sēklas pēc izsējas vieglītiņām piespiežu ar plaukstu.
Uzreiz pēc sējas dobi pārklāju ar 4 cm biezu salmu mulčas kārtu. Mulča ir retās laistīšanas sistēmas pamats — tā uztur mitrumu, pasargā augsni no pārkaršanas un veido labvēlīgus apstākļus sakņu attīstībai.
Virs dobes apmēram 35 cm augstumā izstiepju baltu agrotīklu ar blīvumu 30 g/m². Šis materiāls laiž cauri gaismu, bet vienlaikus atstaro lieko karstumu. Temperatūra zem pārsega ir par 6–8 grādiem zemāka nekā ārpusē.
Laistīšanu veicu reizi nedēļā — stingri plkst. 6:00 no rīta. Vienā reizē izlietoju 15 litrus uz kvadrātmetru. Šāds daudzums ļauj ūdenim iesūkties dziļi, stimulējot sakņu augšanu uz leju.
Mani rezultāti un ražas novākšanas kalendārs līdz salnām
Pēc agronoma metodes ieviešanas rezultāti bija iespaidīgi. Pirmo novākšanu veicu 25. jūlijā — 28 dienas pēc sējas. Dilles bija sasniegušas 18 cm augstumu, lapas bija sulīgas un aromātiskas — gluži kā pēc vasaras lietus.
Kopā sezonas laikā no viena kvadrātmetra novācu 2,8 kilogramus zaļumu. Salīdzinājumam — iepriekš labākajā gadījumā sanāca 1,2 kg. Kopumā veicu 5 novākšanas, ik pēc trijām nedēļām. Pēdējā raža — 12. oktobrī, tieši pirms pirmajām salnām.
Ūdens patēriņš samazinājās uz pusi. Agrāk laistīšanai izmantoju 120–140 litrus nedēļā, tagad pietiek ar 60 litriem. Pie esošajiem ūdens tarifiem tas nozīmē jūtamu ietaupījumu.
Lasi vēl: Kad tuvinieks devies aizsaulē – ko iesākt ar viņa apģērbu: valkāt, atdot, pārdot vai sadedzināt, skaidro priesteris
Agronoma metode pilnībā mainīja manu skatījumu uz vasaras zaļumu audzēšanu. Tagad augstā temperatūra ir kļuvusi par sabiedroto, nevis šķērsli sulīgu un veselīgu zaļumu iegūšanai.
