Lai gan sīpolu mērcēšana sodas šķīdumā pirms stādīšanas var sniegt ieguvumus, tai ir arī daži trūkumi:
Pārāk ilga mērcēšana vai pārāk koncentrēts šķīdums var negatīvi ietekmēt sīpolus – tas var samazināt to dīgtspēju un pat veicināt puvuma veidošanos.
Lai gan soda var palīdzēt novērst sēnīšu veidošanos, tās efektivitāte nav tik augsta kā specializētajiem fungicīdiem vai kālija permanganāta šķīdumam, un tā var nebūt pietiekami iedarbīga pret dažiem kaitēkļiem un nelabvēlīgiem faktoriem.
Iespējamas augsnes pH izmaiņas – ja sodas atliekas uzkrājas augsnē lielā daudzumā, tās var mainīt tās skābuma līmeni, kas ne vienmēr nāk par labu sīpoliem.
Ietekme var būt nenozīmīga – daži dārznieki uzskata, ka šī metode ne vienmēr sniedz ievērojamu rezultātu, īpaši, ja stādīšanai izmantoti jau veseli un kvalitatīvi sīpoli.
Ja vēlies izmēģināt citu sīpolu sagatavošanas metodi, vari apsvērt alternatīvas, piemēram:
– Kālija permanganāta šķīdumu (pret sēnītēm)
– Sālsūdens šķīdumu (pret kaitēkļiem)
– Pelnu šķīdumu (kā dabisku barības vielu avotu un aizsardzību)
Lai vēl vairāk uzlabotu aizsardzību un veicinātu augšanu, pieredzējuši dārznieki izmanto arī citus šķīdumus. Piemēram, kālija permanganāta šķīdums palīdz dezinficēt sīpolus un pasargāt tos no dažādiem nelabvēlīgiem faktoriem. Lai pagatavotu šo šķīdumu, 1 g kālija permanganāta izšķīdina 1 litrā ūdens un sīpolus mērcē 20–30 minūtes.
Arī sāls šķīdums var palīdzēt kaitēkļu ierobežošanā. Lai to pagatavotu, izšķīdiniet 2 ēdamkarotes sāls 2 litros silta ūdens un mērcējiet sīpolus 15–20 minūtes.
Arī pelnu šķīdums ir efektīva metode, kas bagātina sīpolus ar kāliju un samazina augsnes skābumu. Lai to pagatavotu, 2 glāzes koksnes pelnu aplej ar 2 litriem karsta ūdens, ļauj maisījumam nostāvēties, pēc tam izkāš un izmanto mērcēšanai.
