Latvijas austrumu pierobežas reģionos gaidāmas vērienīgas pārmaiņas izglītības infrastruktūrā. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstam un pašvaldību līdzfinansējumam, septiņas skolas stratēģiski nozīmīgās teritorijās piedzīvos vērienīgu modernizāciju.
Šī iniciatīva nav tikai kosmētiskais remonts, bet gan komplekss risinājums, kas ietver ēku energoefektivitātes uzlabošanu, ergonomisku mācību telpu izveidi un augstvērtīgu tehnoloģiju ieviešanu līdz pat 2029. mācību gada sākumam.
Projekta galvenais mērķis ir radīt vienlīdzīgas iespējas lauku reģionu bērniem, nodrošinot viņiem piekļuvi tādai pašai mācību videi, kāda pieejama valsts lielākajās pilsētās. Programmā iesaistījušās septiņas pašvaldības: Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadi.
Uzsvars uz nākotnes profesijām: STEM kabinetu modernizācija
Viens no projekta stūrakmeņiem ir mācību bāzes pilnveidošana STEM jomās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika). Šo priekšmetu apguvei nepieciešamais aprīkojums bieži vien ir dārgs, un mazajām pašvaldībām to iegādāties pašu spēkiem ir gandrīz neiespējami.
Augšdaugavas novadā īpaša uzmanība tiks pievērsta Špoģu vidusskolai. Ar kopējo finansējumu, kas pārsniedz 800 tūkstošus eiro, skola plāno pilnībā aprīkot dabaszinātņu kabinetus ar modernu materiālo bāzi. Janita Zarakovska, novada Izglītības pārvaldes vadītāja, uzsver, ka investīcijas tiks novirzītas arī bērnu fiziskajai veselībai. Ergonomiskas mēbeles un sakārtots sporta laukums ir būtiski faktori, lai mazinātu mazkustīga dzīvesveida sekas.
Infrastruktūras pamati: siltums, ūdens un drošība
Preiļu novadā par prioritāti izvirzīta Aglonas vidusskola, kurai kā pierobežas iestādei piešķirts “pieejamības skolas” statuss. Šeit investīcijas (aptuveni pusmiljons eiro) pamatā tiks ieguldītas ēkas “dzīvības uzturēšanā” – siltumapgādes sistēmas pilnīgā rekonstrukcijā, kā arī ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošanā.
Šādi bāzes uzlabojumi ir kritiski svarīgi, lai skolas ēka būtu ekonomiski uzturama un atbilstu mūsdienu sanitārajām un drošības normām. Papildus inženiertehniskajiem darbiem plānoti arī telpu kosmētiskie uzlabojumi, radot estētiski pievilcīgāku vidi gan skolēniem, gan pedagogiem.
Skolu tīkla sakārtošana: reformas kā obligāts nosacījums
Finansējuma saņemšana nav nākusi bez nosacījumiem. Lai pašvaldības varētu pretendēt uz ES miljoniem, tām ir jāveic ne vienmēr populāri, bet nepieciešami soļi skolu tīkla reorganizācijā. Valsts mērķis ir panākt optimālu skolēnu skaitu klasēs, lai nodrošinātu efektīvu pedagogu darba samaksu un augstu izglītības kvalitāti.
Preiļu novadā: Pieņemts lēmums apvienot divas pamatskolas pilsētā, atstājot vienu spēcīgu pamatskolu un Valsts ģimnāziju, kamēr Aglonas vidusskola saglabā savu unikālo statusu pierobežā.
Krāslavas novadā: Arī šeit notiek pārmaiņas. Dagdas vidusskola saņems pusmiljonu eiro STEM kabinetu un telpu remontam, savukārt Krāslavas pilsētā notiek pakāpju pazemināšana – Varavīksnes vidusskola turpmāk darbosies kā pamatskola.
Skats nākotnē: darbu grafiks līdz 2029. gadam
Kopumā septiņu pierobežas skolu modernizācijai atvēlētie 5,3 miljoni eiro ir jāapgūst četru gadu laikā. Pašlaik norit aktīvs darbs pie projektu izstrādes un tehniskās dokumentācijas saskaņošanas. Plānots, ka pirmie reālie būvdarbi un jauno tehnoloģiju piegādes sāksies 2026. gadā.
Šie ieguldījumi dienesta viesnīcās, IKT risinājumos un ergonomiskā vidē ir būtisks signāls pierobežas iedzīvotājiem: lauku skolas nav aizmirstas. Tās tiek veidotas kā spēcīgi vietējās kopienas centri, kas spēj sniegt konkurētspējīgu izglītību un noturēt jaunās ģimenes Latvijas reģionos.
