Pēc gadījuma ar ikru burciņu sievasmāte nolēma uz dažām dienām atpūsties, sakot, ka viņai vajadzīgs miers pēc nelielā strīda ar znotu.
Valdis saprata, ka viņa cenšas manipulēt, taču piekāpties negrasījās.
Pēc pāris dienām Nora atkal parādījās.
Znots viņu sastapa pie mājokļa durvīm, taču sasveicināšanās vietā sieviete lepni pacēla zodu un demonstratīvi klusēja.
Tomēr vakarā abiem nācās aprunāties.
Nelda aizkavējās darbā, un Nora pie durvīm sagaidīja znotu.
– Sarunāsim, ka Neldas vietā naudiņu man dosi tu, viņa sacīja, sakrustojusi rokas uz krūtīm.
– Kādu naudu? – Valdis sarauca pieri.
– Viņa man ir parādā vairāk nekā 10 eiro.
– Par ko?! — vīrieša acīs pavīdēja neizpratne.
– Par sēdēšanu ar mazbērniem, mierīgi atbildēja sievasmāte.
– Ko?! Jūs no miesīgas meitas ņemat naudu par savu mazbērnu pieskatīšanu ?!
– Un ko tu domā, ka tas ir bez maksas?! Par katru darbu ir jāmaksā! – Nora nošņāca.
Valdis dažas sekundes klusībā skatījās uz sievasmāti, tad viegli pieskārās viņas elkonim un aicināja viņu uz virtuvi.
Atvēris ledusskapi, viņš paķēra piezīmju grāmatiņu un pildspalvu.
– Jūs šodien atkal labi esi pamielojusies pie mums. Sēdieties, saskaitīsim, cik daudz esat apēdusi, viņš izlēmīgi teica.
– Kādas muļķības?
– Kāpēc ne? Jūs ņemat naudu no savas meitas, tāpēc mums ir tiesības no jums iekasēt maksu par pārtiku. Tas būtu godīgi! – Valdis nolika sievasmātei priekšā papīra lapu. — No saviem 11 eiro atņemiet 5,50 eiro.
– Kāpēc pēkšņi 5,50?! – Nora bija sašutusi.
Tāpēc, ka jūs apēdāt četrus gabaliņus rozā laša, pusi bundžas iebiezinātā piena, pusi pakas cepumu un izdzērāt litru sulas.
– Kā tev nav kauna! – sievasmāte iesaucās un viegli pameta znota virzienā salveti ar smaidu.
– Ar ko jūs esat labāka par mani? Kā sirdsapziņa atļauj ņemt naudu no savas meitas?!
– Tu esi netaisnīgs! – Nora iesaucās. – Lai tev tiek tava nauda!
Pēc tam, lamājoties kā traka, viņa izskrēja no dzīvokļa.
Vakarā Neldai un Valdim bija nopietna saruna.
– Es domāju, ka mums būtu izdevīgāk sūtīt bērnus uz bērnudārzu, nevis maksāt tavai mātei, Valdis mierīgi sacīja.
– Bet tur ir svešinieki… Es baidos viņiem uzticēt savus bērnus, neizpratnē atbildēja Nelda.
– Mūsu bērnudārzā, kuru apmeklē desmit mazuļi? – viņš pasmīnēja.
– Nu, es nezinu…
– Un kā tu bērnus sūtīsi uz skolu? Vai arī lūgsi savai mātei viņus mācīt mājās? – Valdis iesmējās. – Dažkārt labāk neiesaistīt bērnu audzināšanā radiniekus, lai nenovestu situāciju līdz absurdam.
– Tev taisnība… Nelda nopūtās.
Pēc nedēļas pāris aizsūtīja bērnus uz bērnudārzu.
Viņiem vairs nebija vajadzīga sievasmātes palīdzība.
Vai tev šis raksts šķita interesants? Ja tā, atzīmē to ar “patīk” un dalies sociālajos tīklos. Novērtēsim arī tavus komentārus!
