Mūsdienās par veselīgu dzīvesveidu runā ik uz soļa. Bet, lai cik tas būtu pareizs, agrāk vai vēlāk mēs visi nonākam pie dzīves noslēdzošā posma, proti, vecumdienām.
Jaunībā vecums šķiet kā kaut kas tāls, gandrīz nereāls — it kā tas vienmēr notiktu tikai ar citiem. Bet pienāk diena, kad saproti: tas jau ir šeit. Es to sajutu 65 gadu vecumā — ķermenis kļuva lēnāks, kustības vairs nenāca tik viegli. Vajadzēja mazliet vairāk laika, lai no rīta “iekustētos”. Tā es iemācījos pieņemt mierīgāku ritmu un ieklausīties sevī.
Es saprotu, ka vecumdienas mums visiem pienāk savādāk. Dažiem ar vecumu saistītas kaites nav pazīstamas pat 70 gadu vecumā, savukārt citi jau 50 gados jūtas jau kā deviņdesmitgadnieki. Taču vienojoša ir viena lieta – mēs visi vēlamies, lai mūsu brieduma gadi ir miera, piepildījuma un gaišas dzīves laiks. Ne velti to dēvē par “zelta vecumu”.
Man ir 85 gadi, un, atskatoties atpakaļ, es skaidri redzu, kas man palīdzējis saglabāt pienācīgu dzīves kvalitāti un ko, iespējams, varēja darīt citādi. Tāpēc es vēlos dalīties ar jums svarīgās pārdomās, kas patiešām var padarīt vecumdienas nevis par izdzišanas, bet gan par spēka laiku.
Pirmais solis ir pieņemt, ka novecošana ir dabiska dzīves daļa. Fiziskās un garīgās pārmaiņas nav šķērslis, bet gan līdzgaitnieki, kas nāk līdz ar gadiem. Ja raugāmies uz tiem ar mieru un cieņu, vecumdienas kļūst par iespēju dzīvot apzinātāk un saskaņā ar sevi.
Tā vietā, lai kavētos pie tā, kas pagājis, labāk ir koncentrēties uz labajām lietām, kas mums ir tagad. Un tādu ir daudz.
Miegs nav kaprīze, bet gan nepieciešamība
Pastāv mīts, ka gados vecākiem cilvēkiem vajag gulēt mazāk. Bet patiesība ir tāda, ka mūsu ķermenim arī vecumdienās ir nepieciešama pietiekama atpūta, lai atgūtu un uzturētu labu formu. Īpaši svarīga ir miega kvalitāte un tā dziļums.
Bet, no otras puses, pārāk daudz miega var izspēlēt nepatīkamu joku. Pētījumi liecina, ka pārmērīga miegainība ietekmē atmiņu un koncentrēšanos. Tāpēc ir svarīgi saglabāt līdzsvaru un nepārvērst atpūtu par nebeidzamu gulšņāšanu dīvānā.
Kustība ir dzīvība, burtiskā nozīmē
Arī neliela kustība var radīt pozitīvas pārmaiņas. Nav nepieciešamas intensīvas fiziskās aktivitātes – pietiek ar regulārām, mierīgām pastaigām. Es pati pamanīju, kā nesteidzīga divu stundu gaita svaigā gaisā uzlaboja pašsajūtu: ķermenis jutās brīvāks, prāts – mierīgāks, un noskaņojums kļuva līdzsvarotāks.
Mana draudzene pēdējā laikā bieži saka, ka jūtas smagnēji un ātri nogurst. Viņa daudz laika pavada mājās, reti iziet ārā. Bet pat nelielas pastaigas vai vienkārši pakustēšanās mājās var atgriezt dzīvīguma sajūtu. Kustība ir kā svaigs gaiss – tā piepilda ar vieglumu.
Tas, ko ēdam – mūsu iekšējais labsajūtas konsultants
Jaunībā šķiet, ka viss vēl tikai sākas. Nogurums pāriet pēc labas naktsmiera, un nākamā diena solās būt tikpat piepildīta kā iepriekšējā. Bet pienāk brīdis, kad pamani – vairs nav vēlmes skriet uz priekšu.
