Gribas apstāties, ievilkt elpu un būt ar sevi. No rīta vairs nav sajūtas, ka jāpaspēj viss. Ir sajūta – visu var darīt mierīgi. Pasaule nekur nepazudīs.
Un tas ir normāli. Mums vienkārši jāieklausās savā ķermenī un jādara viss iespējamais tā labā.
Kontakts ar cilvēkiem ir kā gaiss dvēselei
Ar gadiem mainās attiecības ar cilvēkiem. Mēs kļūstam jūtīgāki pret vārdiem un niansēm, ātrāk pamanām, kad saruna nesaskan ar mūsu iekšējo noskaņojumu. Kā saka mana draudzene: “Ja ar kādu ir vienkārši mierīgi – tas jau ir daudz.” Un tam ir sava gudrība.
Bet tomēr pats sliktākais ir norobežošanās no citiem. Vientulība paātrina smadzeņu novecošanos. Tāpēc es vienmēr cenšos, lai mani ieskauj cilvēki. Mūsu sieviešu klubs, tikšanās ar mīļajiem, ikgadējie ģimenes vakari – tās nav tikai tradīcijas, tas ir mans personīgais labsajūtas avots.
Daudz kas man nav bijis vienkārši. Bijušas grūtības attiecībās ar vedekām, bērniem, radiniekiem. Bet, kad es atlaidu cerības un iemācījos pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir, iestājās harmonija. Un tagad esmu laimīga, jo attiecības ir kļuvušas īstas, bez spriedzes un uzspēles.
Iecienītās aktivitātes – enerģijas avots
Vecums ir laiks, kad beidzot varat atļauties darīt to, kas jums patīk. Man tā ir zīmēšana. Es zīmēju ar mākslīgā intelekta palīdzību un gūstu no tā patiesu prieku. Turklāt man patīk apmeklēt muzejus, izstādes, teātri – visu, kas atmodina dvēseli.
Man ir sava dienasgrāmata. Tajā rakstu domas, atmiņas un sajūtas. Reizēm ar skumjām, reizēm ar smaidu. Tas ir mans veids, kā pabūt ar sevi, sakārtot iekšējo pasauli un palaist vaļā to, kas vairs nav vajadzīgs. Šīs lappuses nav domātas citiem – tikai man pašai.
Komforts un kārtība nozīmē pašcieņu
Esmu iemācījusies novērtēt tīru, vienkāršotu telpu. Tiku vaļā no nevajadzīgā – drēbēm, mēbelēm, vecām lietām, kas tikai vāca putekļus un vilka pagātnē. Tas sniedza svaiguma, viegluma un kontroles sajūtu.
Turklāt tas ir praktiski. Es nevēlos atstāt aiz sevis haosu, kas kādam būs jāsakārto. Mans pienākums ir atstāt aiz sevis kārtību.
Jāpaspēj nokārtot visu. Par šīm lietām labāk padomāt savlaicīgi, nevis pēdējā brīdī.
Sakārtoju dokumentus, uzrakstīju testamentu un pārrunāju svarīgas lietas ar ģimeni. Ar bērniem vienojāmies, ka, ja nākotnē būs vajadzīga īpaša aprūpe, es varētu doties uz privātu pansionātu. Tā būs vienkāršāk visiem.
Vai esat kādreiz domājis par to, kāds dzīvesveids palīdzētu jums saglabāt sirdsmieru un veselību vecumdienās? Ko jūs jau tagad darāt, lai droši, viegli un ar atvērtu sirdi sagaidītu briedumu?
Lūdzu, pastāstiet raksta komentāros. Iespējams, jūsu pieredze kādu iedvesmos dzīvot apzinātāk un laimīgāk. Atzīmējiet rakstu ar “patīk”, ja tas jums šķita interesants, kā arī dalieties ar to sociālajos tīklos!
