Pieaugot apkures rēķiniem, valsts gatavo papildinājumus atbalsta sistēmā, lai palīdzētu vairāk mājsaimniecībām. Labklājības ministrija plāno paplašināt to cilvēku loku, kuriem pienākas mājokļa pabalsts.
Tas nozīmē, ka palīdzību varētu saņemt arī tie iedzīvotāji, kuru ienākumi līdz šim tika uzskatīti par nedaudz par augstiem atbalsta saņemšanai. Šobrīd tiek lēsts, ka janvāra rēķini daudzviet varētu būt pat par 70 % lielāki nekā iepriekš.
Lai vairāk cilvēku varētu pieteikties pabalstam, ministrija rosina mainīt aprēķina formulu. Līdz šim dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, senioriem vai daudzbērnu ģimenēm, tika piemēroti atšķirīgi koeficienti (1,3, 1,7 vai 2,1). Tagad plānots, ka no janvāra līdz pat aprīļa beigām visām mājsaimniecībām piemēros vienotu un augstāku koeficientu – trīs.
Šis skaitlis tiešā veidā ietekmē to, kādu ienākumu slieksni valsts uzskata par pieļaujamu, lai piešķirtu palīdzību. Jo augstāks koeficients, jo lielāka iespēja saņemt atbalstu cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem, kuriem lieli komunālie maksājumi rada nopietnas grūtības savilkt galus kopā.
Valsts un pašvaldību kopīgais maksājums
Mainīsies arī tas, kādās daļās valsts un pašvaldības sedz pabalsta izmaksas. Līdz šim valsts sedza 30 % no summas, bet pašvaldība – atlikušos 70 %. Jaunais plāns paredz, ka izmaksas tiks dalītas uz pusēm, proti, valsts un pašvaldība katra maksās 50 %.
Šāda pieeja palīdzēs pašvaldībām izturēt papildu slodzi, kas radīsies, pieaugot pabalsta saņēmēju skaitam. Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks norādījis, ka šādas izmaiņas ir nepieciešamas, jo pašreizējie atbalsta veidi nav pietiekami plaši, lai aptvertu visus, kam šajā ziemā klājas grūti.
Cik cilvēku saņems atbalstu
Pēc pašreizējām aplēsēm, ja šīs izmaiņas stāsies spēkā, pabalsta saņēmēju pulkam varētu pievienoties vēl aptuveni 11 tūkstoši iedzīvotāju. Kopumā mājokļa pabalstu katru mēnesi tad varētu saņemt ap 44 tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar esošo situāciju.
Lai gan premjerministre Evika Siliņa ir piekritusi, ka regulējums ir jāmaina, viņa ir uzdevusi ministrijai sagatavot precīzus datus. Valdībai ir svarīgi saprast, cik tieši šis solis izmaksās valsts budžetam un vai tas sasniegs mērķi. Lai gan enerģētikas krīze valstī oficiāli nav izsludināta, straujais rēķinu kāpums daudziem liek pārskatīt savus tēriņus, un valsts atbalsts šādā brīdī ir būtisks drošības spilvens.
