Pretīgas lietas, kas ar tavu ķermeni var notikt sporta zālē

Ādas sēnīte un nagu sēnīte

“Sēnītes sporta zālē atrodamas it visur, tās ir īpaši viegli saķert, ja pie baseina, dušās vai ģērbtuvēs staigā basām kājām,” apgalvo Dr. Tsifora Steinhausa, sertificēta dermatoloģe no Beverlihilsas. “Tās var izraisīt ādas zvīņošanos pēdas apakšā un sānos, ādas uzbriešanu pirkstu starpās un dzeltenus sabiezējumus uz nagiem – pēdējo no šiem ir ļoti grūti ārstēt.” Papildus, automātiskā skrejceliņa un velotrenažiera cienītājiem parasti ir problēmas ar kāju nagu beršanos pret apavu purngaliem. Šāda veida traumas var piepacelt nagus un radīt lielisku vidi, kur vairoties baktērijām. No tā var izvairīties – atrodoties sporta zālē vienmēr jānesā apavi un jāuztur pēdas tīras un sausas.

Saaukstēšanās un gripa

Pēc Slimību kontroles un profilakses centra datiem, saaukstēšanās un gripas vīruss uz ādas var dzīvot aptuveni 3 stundas, bet uz virsmām veselas 4 stundas. Tas nozīmē, ka sporta zāles aprīkojums (skrejceliņa roku balsti, velotrenažiera roku balsti, hanteles un svaru stieņi) var būt klāti ar baciļiem, kas izraisa saaukstēšanos un gripu. Lai samazinātu saslimšanas risku, pirms aprīkojuma lietošanas notīri to, trenējoties nepieskaries degunam un mutei, pēc treniņa nomazgā rokas.

Staphylococcus aureus jeb zelta stafilokoks

Tā ir baktērija, kas dzīvo uz ādas un degunā. Tā var nokļūt uz sporta zāles aprīkojuma, ja tu ar plaukstu noslauki degunu un tad ar to pašu roku pieskaries trenažierim. Nākamajam cilvēkam, kas aprīkojumu lietos, kuram ādā ir mikroskopisks pušums, tur var iekļūt baktērijas un radīt izsitumus, izaugumus vai pat ādas piepampumu un drudzi. Parasti stafilokoku infekcijas izpausmes ir maigas, izņemot dažus tā paveidus. Ja domā, ka esi inficējies ar stafilokoku, apmeklē ģimenes ārstu, ja aizdomas apstiprināsies, tiks izrakstītas antibiotikas.

Streptokoks

Streptokoka baktērijas ir ārkārtīgi lipīgas un tās izplatās ādas un virsmas  kontaktu ceļā, kā arī gaisa pilienu veidā. Šīs baktērijas ne tikai izraisa kakla sāpes, bet arī ādas infekcijas un brūces. Nelielas streptokoku infekcijas parasti ķermenis izārstē pats, bet nopietnākas infekcijas (piemēram, pneimonija) ir obligāti jāārstē ar antibiotiku palīdzību.

Avots; www.womenshealthmag.com