Profesors Anatolijs Danilāns ir viens no pazīstamākajiem cilvēkiem Latvijā, kurš atpazīstams ar savu tiešo valodu un humoru. Šajā reizē pateicis, ko domā par tiem, kas nodarbojas ar sevis slavināšanu un “celšanu debesīs”.
Latvijas Radio raidījumā “Laikmeta krustpunktā” sarunā ar žurnālistu Arni Krauzi, Danilāna kungs izteicis par to, ko domā par iedomīgiem cilvēkiem, kā arī minējis, kāpēc bieži runā ar humoru, jo tam ir savs iemesls:
Esiet brīvāki! Nedrīkst cūcības darīt, nedrīkst neģēlības darīt, mēs jau to norunājām. Bet būt daudz brīvākam vajag un drīkst! Klausieties – dzīve ir tikai viena!
Man uz šīs zemeslodītes – kāds augstāks spēks, Dieviņš vai vienalga, kā nu tu uzskati, deva tikai vienu vienīgo dzīvi. Un, mīļie, nodzīvosim to dzīvi pēc iespējas normāli, pēc iespējas labi, sevi mazāk iegrožojot, neatļaujoties lieku, nekritizējot citus, sevi neslavinot pārlieku.
Lasi vēl: Maestro Raimonds Pauls atklājis, kāpēc viņa vienīgā māsa ar viņu vairs nesarunājas
Ļoti liela nelaime, ja sevi sāk slavēt pārlieku – vai, ku es labs, kur tie citi švaki… Tā ir liela nelaime un no tās būtu jābēg. Es drīzāk novēlētu, ko es arī citiem novēlu, kā saka, nepalieciet iedomīgi! Vai! Nevajag palikt iedomīgam!….
Var daudz ko pateikt ar humoru, cilvēkiem atmiņā tas paliek daudz labāk. Satieku kādu uz ielas, un man saka – labi, ka jūs toreiz tā pateicāt, es uzreiz sapratu! Ja cilvēkam ar varītēm “lej iekšā”, ne tikai studentiem, bet vispār, rodas kaut kāda pretestība.
Un viņš negrib dzirdēt, viņam garlaicīgi paliek. Bet ar humoru – izrādās, ka jā, es tagad saprotu…
Jā, mans moto ir tāds, es bieži tā stāstu, izsaku ari kādu žargona vārdu, bet lai paliek. Manai valodai nav jābūt skaistai literārai valodai, lai to dara aktieri. Bet es neesmu aktieris.
Man ir tiesības nerunāt drusciņ “tīru” valodu. Es esmu par latviešu valodu. Valodniekiem ir taisnība, lai viņi par savu cīnās. Bet, ja kādu vārdiņu iemet stulbu, nepareizu, greizu, tas uzreiz atdzīvina!
Visu interviju ar Anatloju Danilānu var noskatīties šeit:
