Eiropā pēdējā laikā vērojams straujš dabasgāzes cenu kāpums, kas liek bažīties par jaunu enerģētikas krīzi. Gāzes cena biržā ir pakāpusies no 38 līdz 54 eiro par megavatstundu, un tas ir viens no lielākajiem lēcieniem pēdējo gadu laikā.
Galvenais iemesls šādām izmaiņām ir saspīlētā situācija Tuvajos Austrumos, kas tieši ietekmē energoresursu piegādes ceļus. Lai gan pašlaik situācija nav tik smaga kā pirms pāris gadiem, ekonomisti un analītiķi uzmanīgi seko līdzi katram jaunumam tirgū.
Galvenais dzinulis cenu kāpumam ir notikumi Irānā, kas pēkšņi mainījusi spēles noteikumus Eiropas enerģētikas tirgū. Nīderlandes biržā, kas ir galvenais rādītājs visai Eiropai, dabasgāzes cena ir pieaugusi par aptuveni 70%. Tas notiek laikā, kad krājumi krātuvēs jau tā nav tie lielākie.
Situāciju pasliktina arī ziņas no Kataras, kas ir viena no pasaulē lielākajām sašķidrinātās gāzes eksportētājām. Pēc uzbrukumiem industriālajai zonai mēneša sākumā, Katara paziņojusi, ka vairs nespēj pilnībā izpildīt visas iepriekš solītās piegādes. Bojājumi ir nopietni, un to pilnīga novēršana var prasīt pat vairākus gadus.
Tukšas krātuves Eiropas centrālajā daļā
Skaitļi rāda, ka gāzes krājumu līmenis Eiropā ir ļoti nevienmērīgs. Īpaši satraucoša situācija ir Vācijā un Francijā, kur krātuves ir piepildītas tikai par aptuveni 22%. Vēl kritiskāks stāvoklis ir Nīderlandē – tur krājumi nokritušies līdz nieka 6%. Šie skaitļi ir neierasti zemi un liek uzdot jautājumus par to, kā izdosies sagatavoties nākamajai apkures sezonai.
Tajā pašā laikā Dienvideiropas valstis jūtas daudz drošāk. Portugālē gāzes krātuves ir gandrīz pilnas, sasniedzot 85%, bet Spānijā tie ir ap 55%. Tas skaidrojams ar to, ka šīs valstis jau laikus ir ieguldījušas sašķidrinātās gāzes termināļos un vairāk izmanto saules un vēja enerģiju, tādēļ ir mazāk atkarīgas no gāzes vadiem.
Cik dārga gāze varētu kļūt nākotnē?
Analītiķu prognozes nav iepriecinošas, taču tās atšķiras atkarībā no tā, cik ilgi turpināsies nemieri. Bankas “Goldman Sachs” eksperti lēš, ka līdz 2026. gada pavasarim cena varētu nostabilizēties ap 72 eiro par megavatstundu. Tomēr ir arī pesimistiskāki scenāriji.
Ja piegādes caur Hormuza šaurumu tiks traucētas uz ilgāku laiku, cenas vasarā var pārsniegt 89 eiro robežu. Paši drūmākie paredzējumi pieļauj cenu kāpumu pat līdz 160 eiro par megavatstundu. Tas notiktu gadījumā, ja tirgū rastos milzīgs gāzes deficīts un valstīm nāktos savā starpā solīt arvien augstākas cenas, lai vispār kaut ko iepirktu. Salīdzinājumam – lielās 2022. gada krīzes laikā cena uz brīdi bija uzlēkusi pat līdz 345 eiro.
Atjaunojamā enerģija kā drošības spilvens
Par laimi, pašreizējā situācija nedaudz atšķiras no tās, ko piedzīvojām pirms diviem gadiem. Kaut arī gāze kļūst dārgāka, elektrības cenas pagaidām turas salīdzinoši stabili. Tas ir panākts, pateicoties tam, ka Eiropa pēdējos gados ir ļoti aktīvi būvējusi jaunus vēja un saules parkus.
Tāpat Francijas atomelektrostacijas šobrīd darbojas ar pilnu jaudu, kas palīdz kompensēt gāzes trūkumu. Eksperti norāda, ka šoreiz Eiropa ir labāk sagatavota un vairs nav tik ļoti atkarīga no viena piegādātāja. Lai gan gāzes cenu kāpums ietekmē rūpniecību un var palielināt kopējo inflāciju, tas vairs neizskatās pēc tāda sistēmiska šoka, kādu piedzīvojām iepriekš. Galvenais rādītājs turpmākajiem mēnešiem būs tas, cik ātri izdosies atrast jaunus piegādes ceļus un vai izdosies stabilizēt situāciju konfliktos skartajos reģionos.
