Sergejs Smirnovs savulaik ir apguvis pirmās palīdzības kursus Latvijā, un zināšanas lieti noderēja, no degošās ēkas palīdzot izvest apjukušos un no spēcīgā sadūmojuma cietušos cilvēkus.
“Es iegāju nedomājot, es iegāju un izgāju, un es nevaru sev paskaidrot, kāpēc es to izdarīju,” atzīst Sergejs. “Joprojām. Es vienkārši ieskrēju. Cilvēki skrien iekšā un varbūt kā ziniet, visi skrien, es arī ieskrienu ar visiem cilvēkiem iekšā. Un tad jau kad es biju tur, tad jau – jātaisa to, jātaisa to… Tas nebija tā, ka es biju vienīgais cilvēks – tagad te uguns! Skrien! Nē, tas nebija tā, nekādā gadījumā.”
Britu medijos ir jau publicētas vairākas intervijas, un nepārtraukti tiek lūgts vēl, taču Sergejs Smirnovs šobrīd visu atsaka, jo nepārtraukti atcerēties tās nakts notikumus un mirstošos cilvēkus ir pārāk sāpīgi.
“Pirmās trīs vai četras dienas es domāju, ka viss ir labi, bet pēc tam es sāku vairāk un vairāk runāt par to, un vairāk un vairāk atcerēties… un tas padara dzīvi patiesībā drusku grūtu. Tāpēc es arī tagad cenšos atteikties no visādām sarunām par to, jo par daudz… es domāju par daudz par to, un tas nav viegli,” atklāj Sergejs.
Ar pilnu rakstu tu vari iepazities portālā LSM.LV spiežot ŠEIT!