Virsnieks Acerra atbildēja uz ārkārtas zvanu, kuru veica 13 gadus vecs zēns, kurš vairs nevēlējās dzīvot ar savu ģimeni.
Zēns tik tikko bija sastrīdējies ar māti, kura viņu sodīja par brāļa videospēļu spēlēšanu.
Kad Acerra ieradās notikuma vietā un aprunājās ar zēnu, viņš saprata, ka šis nav vienīgais incidents.
Viņš to uzzināja tikai tādēļ, ka ieklausījās, kas pusaudzim bija sakāms. Acerra acumirklī spēja noteikt, ka kaut kas nav īsti kārtībā.
Pusaudzis atzinās, ka nevēlas vairs dzīvot kopā ar savu ģimeni. Virsnieks Acerra skaidroja, ka zēnam jāpaliek mājās, jo tur viņam vismaz ir jumts virs galvas, tomēr vīrietis piemetināja, ka palīdzēs, kā vien spēs.
Viņš nevēlējās, lai jaunietis tiktu atrauts no ģimenes.
Zēns aicināja policistu ienākt iekšā viņa istabā. Virsnieks nevilcinājās, jo tagad tas kļuva par viņa pienākumu, viņam vajadzēja novērtēt dzīvojamās telpas.
Tiklīdz viņš iegāja pusaudža guļamistabā, problēma kļuva acīmredzama.
Istabā īsti nekā nebija, pat ne gultas. “Es jutu viņam līdzi,” skaidro Acerra.
Vīrietis steigšus metās domāt, ko viņš varētu darīt lietas labad, lai padarītu zēna dzīvi labāku. Bija skaidrs, ka ģimene piedzīvoja grūtus laikus.
Lasi vēl: Viņš 5 gadus strādāja par policistu, līdz tika atlaists par neiedomājami pretīgu rīcību
Policists Acerra atgriezās notikuma vietā, līdzi atvesdams gultu, krēslu, galdu, televizoru un ziedotas Wii spēles.
Tagad istaba izskatījās piemērota normālai dzīvei – par ko tādu zēns iepriekš varēja tikai sapņot.
Pusaudzis nevarēja būt laimīgāks. Viņš pateicās policistam: “Tagad man naktī guļot nesāpēs mugura.”
Šī dāvana noteikti ir kas vairāk par pienākumu pret līdzcilvēkiem. Pusaudzim Acerra kļuva par varoni.
Acerra par nesavtīgo rīcību saņēma uzslavas, tomēr viņš apgalvo, ka nav to darījis publicitātes labad.
Viņam patiesi nav vienaldzīgs tas, kā dzīvo citi cilvēki.
“Es tā rīkojos, jo tā man šķita vienīga pareizā rīcība,” viņš skaidro.
Avots: diply.com