Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izplatījis būtisku paziņojumu visiem mājdzīvnieku īpašniekiem Latvijā, uzsverot, ka tam ir būtiska nozīme turpmākajā dzīvē.
Lai gan sākotnēji tika piedāvāts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) turpmāk neveiks mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību kontroli to turēšanas vietās, šādam risinājumam iebilda gan Latvijas Pašvaldību savienība. Pēc diskusijām starp institūcijām panākts kompromiss, kas paredz, ka PVD amatpersonas tiks iesaistītas šādās pārbaudēs tikai konkrētos gadījumos, kurus noteiks Ministru kabineta (MK) noteikumi.
Tiesiskā situācija un problēmas
Pašlaik Latvijā mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli veic divas institūcijas — PVD un pašvaldības likumsargiem, katra savas administratīvās teritorijas ietvaros. Šāda sistēma ir radījusi situācijas, kad abu iestāžu pilnvaras pārklājas, un reizēm abas institūcijas vienlaikus reaģē uz vienu un to pašu sūdzību.
Veterinārmedicīnas likuma 8. panta sestā daļa nosaka PVD tiesības pārbaudīt mājas dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai saņemtas sūdzības par pārkāpumiem, savukārt Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka šo prasību ievērošanu savā teritorijā uzrauga pašvaldības.
Zemkopības ministrija (ZM) norādījusi, ka šī dublēšanās ir neefektīva, tāpēc sākotnēji tika ierosināts noteikt, ka PVD kontrolē dzīvnieku labturību tikai valsts veterinārās uzraudzības objektos, bet sūdzību gadījumos atbildība būtu jāuzņemas pašvaldībām.
Izmaksas un PVD pozīcija
Pašlaik 63 veterinārie inspektori un pieci labturības inspektori 11 PVD teritoriālajās struktūrvienībās veic šīs pārbaudes, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem. 2024. gadā tika saņemti 1345 iesniegumi, no kuriem 310 gadījumos informācija apstiprinājās, un tika veiktas vairāk nekā 2200 pārbaudes. 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti 836 iesniegumi, no kuriem 184 gadījumos pārkāpumi apstiprinājušies.
Biežāk konstatētie pārkāpumi ir normatīvajos aktos paredzēto dokumentu trūkums, vakcinācijas neievērošana, dzīvnieku turēšana neatbilstošos apstākļos vai nepietiekama aprūpe. PVD uzskata, ka šādu vispārīgu labturības pārbaudi nav lietderīgi uzticēt augsti kvalificētiem veterinārajiem speciālistiem, jo tā nav saistīta ar valsts veterināro uzraudzību. Šīs kontroles izmaksas PVD budžetā gadā sasniedz 165 690 eiro.
Pašvaldību iebildumi
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sandra Bērziņa norādījusi, ka funkciju dublēšanās jārisina nevis atceļot PVD iesaisti, bet gan pārskatot un precizējot MK noteikumus Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”. LPS uzsver, ka pašvaldībām jau tā bieži nākas pārņemt valsts institūciju pienākumus bez atbilstoša finansējuma, tāpēc šāds risinājums būtu tikai izdevumu pārlikšana no valsts uz pašvaldībām.
Bērziņa arī akcentēja, ka pašvaldības likumsargiem nav veterinārmedicīniskās izglītības un līdz ar to trūkst kompetences sarežģītākos dzīvnieku labturības gadījumos, piemēram, novērtējot dzīvnieka fizioloģiskās vai etoloģiskās vajadzības. Šādos gadījumos likumsargiem nāktos algot privātus ekspertus, kas nozīmētu papildu izmaksas pašvaldībām.
Panāktais kompromiss
Ministru prezidente Evika Siliņa aicināja ZM un LPS rast kopīgu risinājumu. Rezultātā tika panākta vienošanās, ka PVD turpinās iesaistīties mājas dzīvnieku labturības prasību kontrolē, bet tikai pēc pašvaldības aicinājuma un tajos gadījumos, kad pastāv aizdomas vai sūdzības par dzīvnieku veselības un dzīvības apdraudējumu.
Šāds kompromiss tika apstiprināts 13. oktobra MK sēdē. Tika atbalstīti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka PVD amatpersonas pašvaldības aicinātas piedalīsies kontrolē atbilstoši MK noteikumos definētajiem gadījumiem. Likumā plānots pievienot jaunu punktu, kas dod pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus un kārtību, kādā PVD tiek iesaistīts šādos procesos. Grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Lasi vēl: Vācu sievietes nav kautrīgas, kamēr latvietes sarkst šo darot: ”Pat vienatnē latvietes to nedarītu”
Vienlaikus paredzēts, ka Veterinārmedicīnas likumā tiks svītrota 8. panta sestā daļa, kas līdz šim noteica PVD tiesības kontrolēt dzīvnieku labturības prasību ievērošanu aizdomu vai sūdzību gadījumos.
Nākamie soļi
LPS pārstāve Sandra Bērziņa ir apmierināta ar kompromisu, jo tas neuzliek pašvaldības likumsargiem papildu pienākumus un saglabā PVD iesaisti dzīvnieku labturības jautājumos. Viņa uzsvēra, ka līdz 2026. gada 1. jūlijam Ministru kabinetam jāizstrādā un jāapstiprina noteikumi, kuros precīzi būs definēti gadījumi un kārtība, kā PVD amatpersonas tiek iesaistītas šādu prasību kontrolē.
Šādi tiks novērsta institūciju funkciju dublēšanās un nodrošināta efektīvāka sadarbība starp pašvaldībām un PVD, vienlaikus garantējot, ka sarežģītākas dzīvnieku labturības problēmas risinās tie speciālisti, kuriem ir atbilstoša izglītība un kompetence.
