Skatos pa logu, kā sētā suns priecājas par pirmo sniegu un mēģina noķert pārslas ar degunu. Man pašai tajā pašā laikā gribas ciešāk ietīties siltā džemperī un uzvārīt vēl vienu krūzi tējas. Tā mājīgā sajūta iekšpusē liek aizdomāties, kā šobrīd jūtas tie, kuriem ziema jāpavada ārā.
Gatavošanās lielajam aukstumam
Nupat lasīju ziņas, ka janvāra beigās mūs varētu skart pamatīgs sals no austrumiem. Sinoptiķi pat prognozē temperatūras kritumu līdz mīnus trīspadsmit grādiem. Man tas šķiet daudz, īpaši pēc salīdzinoši maigā ziemas sākuma. Tāpēc esmu sākusi pārskatīt, vai viss mājās ir gatavs šādam pavērsienam. Īpaši tas attiecas uz manu suni, kurš mīl pavadīt laiku dārzā.
Ja temperatūra tiešām nokritīsies tik zemu, dzīvniekiem būs vajadzīgas papildu rūpes. Pārtikas un veterinārais dienests atgādina, ka suni drīkst turēt ārā tikai tad, ja tas ir piemērots šādiem apstākļiem. Nav jēgas mocīt īsspalvainu sunīti ārā, ja viņam nav bieza pavilna. Es savējam vienmēr sekoju līdzi – ja sāk trīcēt vai cilāt ķepas, skaidrs, ka laiks doties iekšā siltumā.
Būdas siltināšana un aizkari
Mūsu kaimiņš pagājušajā nedēļā savam sunim pie būdas ieejas pielika bieza auduma gabalu. Tas izskatās kā mazs aizkars, bet patiesībā ļoti labi aiztur vēju. Iekšā siltums saglabājas daudz ilgāk, jo vējš to neizpūš ārā. Arī es savulaik mēģināju likt segas, bet tās ātri kļuva mitras.
Tagad esmu pārgājusi uz salmiem. Tie ir lēti un ļoti labi izolē siltumu. Suns tajos burtiski ierokas un jūtas kā ligzdā. Svarīgi ir tos salmus ik pa laikam papildināt, jo tie ar laiku saplok. Ja liek segas, tās ir bieži jāpārbauda, lai nav samirkušas no sniega vai elpas. Mitrums aukstumā ir lielākais ienaidnieks, jo tad dzīvnieks sasalst vēl ātrāk.
Ēdiens un silts ūdens
Ziemā es pamanu, ka mans suns prasa ēst biežāk nekā vasarā. Tas ir saprotami, jo organismam vajag enerģiju, lai vienkārši nesaltu. Speciālisti iesaka dot kalorijām bagātāku barību un palielināt devu. Es parasti pievienoju nedaudz vairāk taukvielu vai izvēlos barību ar augstāku gaļas saturu.
Lielākā problēma vienmēr ir ar ūdeni. Pie mīnus desmit grādiem bļoda sasalst pāris stundās. Esmu sākusi nest ārā nedaudz siltu ūdeni vairākas reizes dienā. Suns padzeras uzreiz, kamēr ūdens vēl nav pārvērties par ledu. Ja ūdens ir sasilis, tas dzīvnieka ķermenim palīdz ilgāk saglabāt iekšējo siltumu. Tā ir maza lieta, bet ziemā ļoti palīdz.
Kad temperatūra kļūst bīstama
Lai cik labi būtu siltināta būda, ir robeža, kuru nevajadzētu pārkāpt. Ja termometrs rāda zem mīnus divdesmit grādiem, pat visbiezākais kažoks vairs nepalīdz. Šādos vakaros es vienmēr ievedu suni priekšnamā. Viņam nav jāguļ pie krāsns, bet pietiek ar to, ka telpā ir virs nulles un nav vēja.
Tas pats attiecas uz lauku sētām, kur ir lopi. Arī viņiem vajag pietiekami daudz barības un dzeramā ūdens, lai pārlaistu nakti. Reizēm šķiet, ka govis vai aitas ir pieradušas, bet lielais sals izsmeļ visus spēkus. Man vienmēr paliek mierīgāks prāts, ja zinu, ka visi ir paēduši un atrodas drošībā zem jumta.
Lasi vēl: Jaudīgs veiksmes lādiņš: kurām zodiaka zīmēm sākot no 17. janvāra uzsmaidīs Uguns zirgs
Pārvākšanās uz siltāko istabu
Pati arī šobrīd plānoju vairāk uzturēties istabā, kas atrodas mājas saulainajā pusē. Tur pat bez lielas kurināšanas ir par pāris grādiem siltāks. Lielajā salā katrs sīkums ir svarīgs. Esmu pamanījusi, ka pat aizkaru aizvilšana vakarā palīdz saglabāt istabā siltumu. Tas ir tāds vienkāršs veids, kā neļaut aukstumam no loga stikla ienākt telpā.
Siltas vilnas zeķes un liela krūze ar karstu tēju padara šo laiku pat baudāmu. Man patīk vērot sarmu uz logiem, kad pati esmu drošībā un siltumā. Galvenais ir laikus sagatavoties, lai sals nepārsteidz nesagatavotu. Tad pat bargākā ziema šķiet vienkārši kā skaists gadalaiks, nevis biedējošs periods.
