Eiropas Revīzijas palāta nākusi klajā ar skarbu vērtējumu par ambiciozā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” attīstību. Jaunākajā ziņojumā secināts, ka projekta pirmā kārta līdz 2030. gadam netiks pabeigta, savukārt kopējās izmaksas kopš sākotnējām aplēsēm pieaugušas par teju 300%.
Revidentu vērtējumā Baltijas valstu projekts pašlaik ir kļuvis par lielāko finansiālo slogu visā Eiropas transporta megaprojektu tīklā.
Termiņi: No “maz ticams” līdz “skaidrs, ka netiks sasniegts”
Pirms pieciem gadiem Eiropas revidenti brīdināja, ka mērķis pabeigt Eiropas transporta pamattīklu (TEN-T) līdz 2030. gadam ir “maz ticams”. Tagad, atkārtoti izvērtējot situāciju, secinājums ir kategorisks: šis mērķis netiks sasniegts.
Attiecībā uz “Rail Baltica”, revīzija koncentrējās uz tā saukto pirmo kārtu – plānu līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz viensliežu ceļu, kas savienotu Baltijas valstis. Tomēr Eiropas Revīzijas palātas vecākais auditors Gvido Fara uzsver, ka pat šis “apcirptais” plāns kavēsies vairāk, nekā lēsts līdz šim.
Vēl dramatiskāka situācija ir ar projekta otro kārtu, kuras ietvaros būtu jāizbūvē divsliežu ceļš un visi paredzētie savienojumi. Šai fāzei pašlaik nav ne īstenošanas grafika, ne skaidra finansējuma modeļa. Revidenti norāda, ka projekts ar katru gadu kļūst tikai neskaidrāks, neraugoties uz Baltijas valstu premjerministru deklarēto pārliecību par darbu pabeigšanu laikā.
Finansiālais slogs: 23,8 miljardi un kāpums turpinās
Ja 2020. gadā “Rail Baltica” oficiālās izmaksas lēsa 5,8 miljardu eiro apmērā, tad jaunākā analīze uzrāda biedējošu summu – 23,8 miljardus eiro. Revidenti izceļ trīs galvenos iemeslus šādam lēcienam:
Sākotnējo aplēšu paviršums: Pirmie aprēķini bijuši bez pienācīgas detalizācijas.
Strukturālas izmaiņas: Projekta gaitā būtiski mainīts tā apjoms un tehniskie risinājumi.
Nepietiekama projektēšana: Pat 2024. gadā rūpīgi pētījumi sagatavoti tikai par trešdaļu no visas dzelzceļa līnijas.
“Rail Baltica” kopā ar Lionas–Turīnas dzelzceļa projektu ir kļuvuši par galvenajiem Eiropas Savienības transporta megaprojektu izmaksu “audzētājiem”. Kamēr citiem lielajiem projektiem vidējais sadārdzinājums ir ap 82%, Baltijas dzelzceļa līnija ir uzstādījusi antirekordu ar 291% pieaugumu pret sākotnējo plānu.
Pašlaik pieņemtais lēmums projektu dalīt kārtās paredz, ka pirmā posma izmaksas būs 15,3 miljardi eiro (Latvijas daļa – 6,4 miljardi). Taču Revīzijas palāta brīdina – tā kā darbu grafiki tiek pagarināti, arī šie skaitļi nav galīgi un izmaksas pēc otrās kārtas pabeigšanas pārsniegs pat pašreizējos 23,8 miljardus.
Neskaidrība kā sistēma
Eiropas Revīzijas palātes locekle Annemija Turtelbūma norāda, ka “Rail Baltica” projektā regulāri novērojami nepārdomāti posmi un darbības. Projekta mēroga un īstenošanas veida pastāvīgā mainīšana ir tiešā veidā ietekmējusi gan termiņu kavēšanos, gan izmaksu pieaugumu.
Lai gan Latvijā pār projektu savilkušies politiski mākoņi – Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par amatpersonu rīcību un Saeimā strādā parlamentārās izmeklēšanas komisija –, revidenti pašlaik neprognozē projekta apturēšanu vai pilnīgu atteikšanos no tā. Šāds lēmums būtu jāpieņem Eiropas Komisijai un dalībvalstu valdībām, taču šobrīd šādas informācijas revidentu rīcībā nav.
Reģionālās atšķirības un kopējais risks
Ziņojumā uzsvērts, ka Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – ir pavirzījušās uz priekšu straujāk, jo būvniecību sāka ar pamattrasi. Latvija savukārt prioritizēja Rīgas mezglus (Centrālo staciju un lidostu), par kuru savienošanu ar pamattrasi valdība konceptuāli vienojās tikai nesen.
Tomēr visām trim valstīm ir kopīgs un kritisks šķērslis – akūts naudas trūkums. Bez papildu ES finansējuma un skaidra nacionālā budžeta plāna “Rail Baltica” draud kļūt par nepabeigtu infrastruktūras objektu, kas nespēj pildīt savu primāro funkciju – integrēt Baltiju Eiropas dzelzceļa tīklā.
Pagaidām “Rail Baltica” paliek kā brīdinājuma signāls par to, kas notiek, kad grandiozas ambīcijas sastopas ar nepietiekamu plānošanu un nepārskatāmu vadības modeli.
