Mūzikas nama Daile 5. jubilejas koncertā tikās draugi Maestro Raimonds Pauls un ārsts kardiologs Andrejs Ērglis. Pauls koncerta laikā veltījis kardiologam pateicības vārdus, raksta la.lv portāls kokteilis.lv.
Žurnāls “Privātā Dzīve” raksta, ka kardiologs Andrejs Ērglis jau vairākus gadus tur roku uz pulsa, lai rūpētos par komponista veselību. Turklāt Raimondam un Andrejam esot līdzīgas biogrāfijas – agrāk abi mīlējuši iedzert, taču šobrīd alkoholu vairs nelieto.
Andrejs žurnālam atklājis, ka pazīst Paulu jau teju 20 gadus, abi ir sadraudzējušies un sazvanās teju katru vakaru. Raimondam patīkot Andreju “paķert uz zoba”, un viņš atzīst, ka komponista humors esot lielisks. Viņš arī teicis, ka Paulam ikdienā ļoti daudz palīdz tieši sieva Lana.
Šī gada sākumā žurnāla “Mājas Viesis” intervijā Raimonds Pauls stāstīja: “Ikdienā es daudz ko daru pats. Neatļauti daudz, rokas ne reizi vien esmu sabeidzis. Esmu naglojis un skrūvējis, un pat stiklus griezis. Tiktāl uztrenējos, ka Baltezera mājas fasādei visus stiklus pats sagriezu mazos kvadrātiņos. Nu, pa ceļam man puse, protams, saplīsa, jo tur jau jābūt meistaram. Bet beigās es uztrenējos, tagad ļoti labi zinu, kā to darīt. Varu arī santehniku salabot.”
Īpašas pārdomas Raimonds Pauls pauda par mīlestību savā dzīvē: “Visi saka, ka man esot laimējies. Droši vien tā tas arī ir. Ja jau tik ilgu laiku kopā ar vienu cilvēku ir nodzīvots. Piecdesmit pieci gadi. Varbūt pat vairāk. Datumus man parasti Lana atgādina.
Paldies Dievam un paldies Lanai, ka mūsu dzīve tā iegrozījās. Viņa bija klāt manā tumšākajā periodā, cita sieviete to nebūtu spējusi izturēt.
Mēs taču sākām no nulles. Mēs iepazināmies, kad es vēl nekas nebiju.
Viņa jau neatbrauca pie slavena komponista. Vēl bija jāpārlaiž tas laiks līdz nelaimīgam vai laimīgam 1962. gadam… Tad nu bija tā: vai nu es aizeju bojā, pamazām, līdz trīcošām rokām, vai dzīvoju pilnīgi citu dzīvi.
Paldies Dievam, ka pietika gribasspēka tam otram. Un arī, ka Lana man bija blakām.
Mēs tik labi viens otru pazītam, ka abi cenšamies neieiet lielos asumos. Gadās jau kādreiz arī kāda neliela salekšanās, taču arvien cenšamies to pēc iespējas ātri nodzēst. Jo, ja nenodzēš, pēkšņi viss var aizsvilties un sagriezties tā, kā nevajag. Bet ko nu tur vairs runāt, es jau esmu norakstīts šajā ziņā.
Kā nu ir, tā ir. Un es to nemaz nenožēloju. Mums ir visādi klājies. Ir bijuši šausmīgi periodi. Kad precējāmies, nebija ne ceremonijas, ne balles, nebija vispār nekā. Naudas nebija. Nulle. Es īsti neatceros, bet Lana stāsta, ka mums par abiem bijis viens rublis un 80 kapeiku. Iedzert par to nevarēja, aizgājām uz kino.”
Raimonds Pauls atzīstas ka daudzi, šķiet, domājot, ka viņš ir iedomīgs: “Citi uzskata, ka es esmu iedomīgs. Bet man ir paniskas bailes kļūdīties cilvēkos, kam esmu uzticējies. Tā ir bijis. Tāpēc tagad man ir tāds moto: nevienam nevajag ticēt! Tas nav labi, es pats to zinu un saprotu. Taču neko tur nevaru padarīt.”