“Slikti ir tad, kad aktieri sāk domāt, ka viņi ir dziedātāji. Tad viss aiziet šķērsām,” atklājis Pauls, ka viņš ir novērojis, ka ne visiem Latvijas skatuves māksliniekiem veicas tik labi ar dziedāšanu, kā tas var šķist no malas.
“Piemēram, Jakovs Rafalsons ir lielisks aktieris, esmu viņam bieži spēlējis pavadījumu, taču viņš ik pa brīdim ir antimuzikāls. Es viņam spēlēju, bet viņš pēkšņi apstājas un publikai paziņo: “Jūs man ne to nospēlējāt.” Neko pateikt nevaru, jo visa publika zviedz. Skatītāji droši vien arī noticēja, ka es viņam kaut ko ne to nospēlēju,” smaidot atminas Pauls.
Kurš skaitlis noteikti ir gudrāko cilvēku dzimšanas datumā: pārbaudiet savu
Pauls dalās atmiņā par situāciju ar izcilu Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Elzu Radziņu, kurai bija grūtības ar dziedāšanu. Viņš cenšas palīdzēt, spēlējot viņai līdzi, lai radītu muzikālu saskaņu. Tomēr Radziņa, kaut arī ciena mākslu, nespēja noturēt melodiju, bet Pauls to atceras ar cieņu, uzsvērot viņas māksliniecisko talantu un labo raksturu.
Viņš uzskata, ka aktieriem vokāls nav tik svarīgs kā spēja pārnēsāt dziesmas sajūtu un emocijas skatītājiem. Kā piemēru minot aktieri Andri Keišu, Pauls atsaucas uz izrādi “Vīrieši labākajos gados”, kurā Keišs spēj ļaudis ievilkt dzīvespriekā un dziesmas ritmā uz smiekliem. Pauls uzskata, ka tas ir izcils darbs, lielā mērā pateicoties Keišam.
Maestro jokojot atklāj, ka viņš bijis iecerējis aizstāt Smiļģa portretu uz Jaunā Rīgas teātra sienas ar Andra Keiša portretu, taču šo ideju neviens neatbalstīja.
Pauls ir novērojis, ka daudziem skatuves māksliniekiem ir dikcijas problēmas, kas sarežģī dzirdēto saprašanu. “Un te es runāju ne tikai par aktieriem, bet arī radio ētera cilvēkiem. Radio esmu nostrādājis pusi mūža un zinu, cik stingras agrāk bija prasības, lai tur tiktu strādāt. Ne kurš katrs pedagogs tur tika.” atklāj Pauls.
Pukojoties viņš, saka: “Tagad tur šļupst katrs, kam ienācis prātā.”
Maestro nešķiet priecīgs par jauno latviešu dzejoļu kvalitāti: “Vai vispār šodienas dzejnieki vēl spēj radīt kaut ko labu? Man šķiet, ka nē.”