Latvijas reģionālo maršrutu autobusos drīzumā varētu parādīties jaunas ierīces, kas automātiski saskaitīs katru iekāpušo un izkāpušo pasažieri.
Autotransporta direkcija (ATD) ir izsludinājusi vērienīgu iepirkumu, kura kopējā vērtība pārsniedz trīs miljonus eiro. Valsts amatpersonas uzskata, ka šāds solis beidzot palīdzēs precīzi saprast, cik cilvēku reāli izmanto autobusus un cik lielu finansējumu katram pārvadātājam piešķirt, ziņo portāls LSM.lv
Tomēr nozares pārstāvji uz šo ieceri raugās ar krietnu devu skepses, norādot uz citām, daudz samilzušām problēmām sabiedriskā transporta jomā.
Kāpēc valstij vajadzīgas kameras autobusos
Šobrīd dati par to, cik daudz cilvēku brauc konkrētos maršrutos, bieži vien nav pietiekami precīzi. Autotransporta direkcijā skaidro, ka esošās metodes nereti balstās uz aptuvenām aplēsēm vai manuāliem pierakstiem, kas neļauj ieraudzīt pilnu bildi. Jaunās sistēmas mērķis ir ieviest skaidrību un automatizēt datu ievākšanu.
Viktors Zaķis no Autotransporta direkcijas norāda, ka bez precīziem datiem ir grūti plānot maršrutus un reisus. Reizēm var gadīties, ka autobuss ir par lielu vai par mazu konkrētajam pieprasījumam, vai arī kustības grafiks neatbilst tam, kad cilvēkiem patiešām vajag nokļūt darbā vai mājās. Automatizētā skaitīšana palīdzētu arī kontrolēt, vai visi pasažieri tiešām saņem biļetes. Iegūto informāciju par cilvēku skaitu salīdzinās ar pārdoto biļešu ieņēmumiem, tādā veidā padarot visu sistēmu caurspīdīgāku.
Cik tas maksās un kā tas izskatīsies
Plānots, ka ierīces tiks uzstādītas aptuveni 1100 autobusos visā Latvijā. Kopumā valsts šim mērķim plāno tērēt 3,1 miljonu eiro. Ja rēķina vidēji uz vienu transportlīdzekli, tie ir nepilni 3000 eiro, taču izmaksas katram autobusam būs atšķirīgas. Galvenokārt tas ir atkarīgs no tā, cik autobusam ir durvju, jo skaitīšanas kameras paredzēts izvietot virs katras iekāpšanas vietas.
Lielāko daļu no šīs summas jeb 85% segs Eiropas Kohēzijas fonds. Atlikušos 15% jeb gandrīz pusmiljonu eiro finansēs pati Autotransporta direkcija no sava budžeta. Lai gan nauda nāk galvenokārt no Eiropas fondiem, pārvadātāji uzdod jautājumu, vai šis tiešām ir brīdis, kad šādi tēriņi ir visnepieciešamākie.
Pārvadātāji neredz jēgu tērēt miljonus kontrolei
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks neslēpj savu skeptisko nostāju. Viņa galvenais arguments ir vienkāršs – nozarē jau tagad trūkst naudas pamatdarbības nodrošināšanai. Pārvadātāji joprojām cīnās ar zaudējumiem un nesaņem pilnvērtīgus avansa maksājumus par savu darbu. Situācija ir tiktāl samilzusi, ka pagājušajā gadā notika pat protesta akcijas, uz stundu apturot autobusu satiksmi visā valstī.
Ošenieks arī uzsver, ka valstij jau tagad ir pieejami instrumenti, lai analizētu pasažieru plūsmu. Katra biļete, kas tiek nopirkta reģionālajā maršrutā, tiek reģistrēta sistēmā, norādot precīzu iekāpšanas un izkāpšanas pieturu. Viņaprāt, ar šo informāciju vajadzētu pietikt, lai kvalitatīvi plānotu maršrutu tīklu. Viņš uzskata, ka šis iepirkums šobrīd nav prioritāte, kamēr nav atrisināts jautājums par adekvātu finansējumu degvielas, algu un citu pieaugušo izmaksu segšanai.
Kas notiks tālāk
Konkurss par ierīču uzstādīšanu turpinās, un pretendenti var pieteikties līdz 16. martam. Līdz šim interesi ir izrādījis tikai viens uzņēmums, taču direkcija cer, ka izdosies atrast labāko risinājumu. Ja viss noritēs pēc plāna, pirmās skaitīšanas ierīces reģionālajos autobusos varētu parādīties jau šī gada laikā.
Pasažieriem tas nozīmēs to, ka viņu pārvietošanās paradumi tiks fiksēti vēl precīzāk. Valsts cer, ka tas ilgtermiņā palīdzēs saglabāt tikai tos reisus, kas tiešām ir vajadzīgi, un padarīs sabiedriskā transporta sistēmu efektīvāku. Savukārt pārvadātāji turpinās gaidīt, vai pēc precīzo datu iegūšanas Satiksmes ministrija beidzot atradīs iespēju segt visus nozares zaudējumus, par kuriem tiek runāts jau gadiem.
Eiropas pilsētu pieredze: Dati pret intuitīvu plānošanu
Daudzās Eiropas metropolēs, piemēram, Berlīnē, Londonā un Tallinā, pasažieru skaitīšanas sistēmas ir pašsaprotama lieta jau gadiem. Rietumeiropā šos datus izmanto, lai arī optimizētu sastrēgumstundas.
Piemēram, ja dati rāda, ka konkrētā maršrutā plkst. 07:45 autobuss ir pārpildīts par 110%, bet plkst. 08:00 tas ir pustukšs, pārvadātājs operatīvi maina grafiku. Bez automatizētas skaitīšanas šādas nianses pamanīt ir gandrīz neiespējami, jo biļešu pārdošana neuzrāda tos, kuriem ir mēnešbiļetes vai kuri brauc bez maksas (pensionāri, skolēni).
