Rets ziemas ķiploku stādīšanas veids no latvieša. Neticēju rezultātiem, kamēr es to neizmēģināju

Ja man pirms gada kāds būtu teicis, ka es audzēšu ķiplokus pēc “latviešu” metodes, es, atklāti sakot, būtu tikai paspiedis roku! Vai dārzeņkopībā nav daudz cilvēku, kas kaut ko izgudro?

Taču pārsteidzoši ir tas, ka. Šī metode patiešām izrādījās efektīva!

Es, lai gan uzreiz neticēju, tomēr pamēģināju. Tagad es dalos savā pieredzē ar jums. Ja tā nostrādāja man, tad noteikti nostrādās arī jums!

Leģenda par latviešu metodi

Reiz braucu ciemos pie drauga uz Latviju. Nu mēs sākām runāt, kā parasti, par dārzu. Viņa ķiploki ir vienkārši skats sāpošām acīm! Galvas ir lielas, blīvas, vienmērīgas.

Esmu zinātkārs cilvēks. Es viņam detalizēti jautāju, un tad, kad atgriezos mājās, es nolēmu to izmēģināt. Bet sākumā, protams, par to šaubījos. Tas viss izklausījās ļoti neparasti. Ko darīt, ja tas neizdodas? Bet, kad dārznieka dvēsele lūdz eksperimentus, to nav iespējams apstāties! Kopumā mans ziemas ķiploks izrādījās lielisks, tāpēc es nevaru nepadalīties ar šo metodi.

Kāda ir metodes būtība?

Nu, tagad pie lietas. Šī metode atšķiras no parastās ķiploku stādīšanas metodes vairākās detaļās. Viņi ir tie, kas visu izšķir.

1. Stādīšanas laiks

Parasti mēs visi stādām ķiplokus rudenī, oktobra beigās vai pat novembra sākumā. Bet latvieši to dara agrāk – septembra vidū. Jūs tagad domājat: “Ko tad mēs to nevaram izdarīt, jo zeme joprojām ir pārāk silta, ķiploki ziemā var dīgt un no***rt.” Un šeit ir galvenā atšķirība!

Viņi stāda ķiplokus agri, lai tiem būtu laiks iesakņoties. Un pat tad, ja ķiploki sadīgst, tur nav nekā briesmīga. Svarīgi noķert brīdi, kad temperatūra jau noslīdējusi zem 12-15 grādiem, bet sals vēl nav.

Tas ir regulēšanas vingrinājums. Tas prasa uzmanību, bet rezultāts ir tā vērts. Es pats biju pārsteigts, kad sapratu, kā tas darbojas. Patiesībā ķiploki stingrāk iesēžas zemē un labāk panes ziemas aukstumu.

2. Stādīšanas dziļums

Šeit viss kļūst vēl interesantāk! Parasti mēs ķiplokus stādām 5-7 centimetrus dziļi, bet latvieši to dara dziļāk – 10-12 centimetrus. Sākumā es domāju, ka tas ķiplokus apgrūtinās to izaugšanu. Taču izrādījās pretēji.

Dziļa stādīšana palīdz pasargāt ķiplokus no sala, kas var sagrābt augsnes virskārtu. Pavasarī saknes attīstās labāk. Tām ir vieta, kur augt.

Dziļums ir viena no metodes galvenajām daļām. Mans kaimiņš,  ieraugot  “vai jūs grasāties kartupeļus stādīt, un es pasmaidīju: “Pagaidiet līdz pavasarim, jūs redzēsiet?”

Un es to redzēju! Pavasarī, kad viņa ķiploki bija mazi un trausli, manas acu priekšā sāka pildīties galviņas.

Kāpēc nedrīkst atstāt netīrus traukus virtuvē uz nakti

3. Augsnes pārklāšana

Tagad šeit ir kaut kas cits. Pēc ķiploku iestādīšanas latvieši uzreiz apklāj dobes. Bet ne ar salmiem vai lapām, kā daudzi no mums ir pieraduši.

Viņi izmanto kūdru vai smalki sagrieztus priežu zarus. Kūdra saglabā siltumu, aizsargā pret temperatūras izmaiņām un saglabā mitrumu augsnē.

Kad es to pirmo reizi dzirdēju, es domāju, ka “kūdra un ķiploki kaut kā neiet kopā.” Bet es nolēmu mēģināt. Nopirku kūdru un aizbēru dobes. Kūdra ne tikai izglāba ķiplokus no sala, bet arī ļāva augsnei elpot.

Lasi vēl: Kad uzzināju, pie kā tas varētu novest, es vairs neatstāju veļas mašīnas durvis vaļā

Nākamgad mēģināju ar priežu zariem, rezultāts nebija sliktāks. Izmēģiniet arī to, tajā nav nekā sarežģīta, un rezultāts ir iespaidīgs.

Pozitīva enerģētika, ļoti skaisti un dārzam nekaitīgi – kādus kokus drīkst stādīt dārzā tuvu pie mājas

 

Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment