Aprūpes iezīmes pavasarī
Tātad jūs iestādījāt ķiplokus, mulčējāt to, ko tālāk? Nesteidzies, galvenais ir dot zemei atpūtu. Pavasarī, tiklīdz sniegs kūst, noņemiet mulču, bet ne visu. Var atstāt plānu kārtiņu, lai mitrums pārāk ātri neiztvaikotu.
Ja avots izrādās sauss, tad laistiet dobi, bet neapplūdiniet! Ķiplokiem patīk mērens mitrums, tāpēc nepārspīlējiet ar laistīšanu.
Starp citu, es pamanīju vienu interesantu lietu. Ar šo metodi iestādītie ķiploki necieš no kaitēm. Tās sakņu sistēma attīstās spēcīgāk, un augi spēj labāk pretoties pret sēnīti.
Vēl viens svarīgs punkts ir barošana
Latvieši apgalvo, ka ķiplokus pavasarī nevajag barot ar slāpekli. Bet pirms stādīšanas viņi vienmēr pievieno augsnei humusu vai kompostu. Bet nekādā gadījumā tie nav svaigi kūtsmēsli.
Tas ir tāpēc, ka ķiplokiem nepatīk pārmērīgs slāpeklis. Sakarā ar to tas sāk “nobarot”, tas ir, zaļā masa aug, bet galvas paliek mazas. Tāpēc humusu labāk ievietot rudenī, bet pavasarī aprobežoties ar nelielu koksnes pelnu daudzumu.
Kad jautāju latviešu kolēģim, kāpēc ķiplokus stāda šādi, viņš atbildēja īsi: “Tā ir labāk.” Bet es gribēju saprast, kas ir kas, un sāku mācīties.
Lieta tāda, ka dziļāk iestādītie ķiploki ir labāk pasargāti no ziemas aukstuma, īpaši mūsu mainīgajos laikapstākļos. Viņš nebaidās no sala un mierīgi gaida pavasari, kad pienāks aktīvās augšanas laiks.
Agrīna stādīšana ļauj saknēm nostiprināties. Tas nozīmē, ka ķiploki tērē enerģiju sakņu attīstībai, nevis straujai lapu augšanai, kas nepieciešama veiksmīgai ziemošanai.
Tā manā zemes gabalā parādījās Latvijas ķiploki. Metode ir vienkārša, bet rezultāts ir vienkārši acu acu skats!
Sākumā es tam neticēju, un kaimiņi grozīja pirkstus pa manu templi. Bet, kad pavasarī manā dārza dobē bija ķiploki, visi uzreiz sāka interesēties.
Izmēģiniet to, un varbūt jūsu ķiploki kļūs arī par jūsu kaimiņu skaudību. Kurš to būtu domājis, ka šī retā latviešu metode patiešām darbojas?
Iespējams, daudzi vasaras iedzīvotāji visu dara tieši šādā veidā. Tomēr zināšanas nebūs liekas. Vai piekrīti?
