Gada noslēdzošajā mēnesī, decembrī, Latvijas galvaspilsētā Rīgā atkal atskanēs ikgadējā festivāla “Eiropas Ziemassvētki” melodiskā amplitūda, pulcējot izcilus māksliniekus un piedāvājot stilistiski daudzveidīgu koncertu programmu.
VSIA “Latvijas Koncerti” organizētais festivāls šogad nodrošinās klausītājiem iespēju baudīt akadēmiskās mūzikas klasiskās pērles, sinhronus džeza ritmus un arī laikmetīgās mūzikas avangarda jaunradi. Šis pasākumu konglomerāts ir kļuvis par kritiski gaidītu kultūras tradīciju, kas fundamentāli veido īpašu, ekskluzīvu svētku noskaņu pilsētas kultūras ainavā.
Mūzikas izlase: no akadēmiskās mūzikas līdz minimālisma tēliem
Šī gada festivāla centrālais notikums ir plānots 21. decembrī pulksten 19:00 Spīķeru koncertzālē, kur uz vienas skatuves apvienosies unikāls un tehniski augstas raudzes mākslinieku sastāvs – “Rīgas Saksofonu kvartets” un dziedātāja Terēze Gretere.
Koncerta “Kārlis Lācis, Filips Glāss un Rīgas Saksofonu kvartets” saturs
Koncertprogrammā ar intriģējošu nosaukumu skanēs gan latviešu komponistu darbi, gan starptautiski atzītu autoru skaņdarbi:
Georga Pelēča Kantāte: Tiks atskaņota Georga Pelēča kantāte “Sniega šūpulī” ar Alfrēda Krūkļa dzeju, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2010. gadā. Tā demonstrē Pelēča stilistisko plurālismu, kurā manāmas renesanses, baroka un minimālisma estētikas integrācijas.
Filips Glāss: Klausītājiem būs iespēja izbaudīt Filipa Glāsa 1995. gadā radīto “Saksofonu kvartetu”, kas izceļas ar kontrasti bagātu, meditatīvu un piedāvājumu garu muzikālo ceļojumu.
Kārlis Lācis un Ziedonis: Kārļa Lāča interpretācijā skanēs dziesmas, kas radītas uz Imanta Ziedoņa dzejas pamata no viņa plaši atpazītā cikla “Ziedonis. Lācis. Sievietes”. Lācis, kura daiļradei bieži piemīt spēcīga asociācija ar teātra vidi, ir spējīgs mūzikā radīt spilgtu emocionālo kolorītu un stāstnieciski bagātus tēlus.
Rīgas Saksofonu kvarteta loma
“Rīgas Saksofonu kvartets”, kas dibināts 1992. gadā un kura sastāvā spēlē Rūdolfs Pēteris Rubenis, Aigars Raumanis, Ainars Šablovskis un Baiba Tilhena, ir radošu meklējumu pilns kolektīvs. Kvartets ir būtiski paplašinājis priekšstatus par saksofona muzikālajām spējām, iekļaujot repertuārā gan baroka un klasicisma pārlikumus, gan oriģinālmūziku, pasaules mūzikas programmas un džeza klasikas aranžējumus. Ansamblis ir saņēmis plašu kritiķu atzinību gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Festivāla daudzveidība un vērienīgais spektrs
Festivāls “Eiropas Ziemassvētki” norisināsies ilgstošā periodā – no 11. līdz 30. decembrim, piedāvājot klausītājiem ekstensīvu un stilistiski heterogēnu programmu. Koncertos tiks atskaņota Johana Sebastiāna Baha, Franča Šūberta, Kloda Debisī, Riharda Štrausa un citu klasiskās mūzikas gigantu daiļrade, kā arī kanoniskās Ziemassvētku melodijas un inovatīvas džeza kompozīcijas.
Uz skatuves kāps Latvijā atzīti meistari: kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, vijolniece Alfija Bakijeva, dziedātāji Edgars Ošleja, Etīna Emīlija Saulīte, Brigita Reisone, Ralfs Eilands, kā arī aktieri Guna Zariņa un Artis Jančevskis.
Festivāls ietvers arī augsta profila notikumus:
Latvijas Radio Bigbenda uzstāšanās: Bigbenda koncerti notiks divos formātos: 18. decembrī Spīķeru koncertzālē ar Ralfa Eilanda piedalīšanos, un 27. decembrī Rīgas cirka telpās kopā ar britu džeza zvaigzni Džordžiju Sesīlu un Edgaru Ošleju. Džordžija Sesīla, kura ir vairāku prestižu džeza balvu laureāte, savā mūzikā virtuozi savij klasisko džezu ar laikmetīgo soulmūziku.
Koncertizrāde “Dzeltens trotuārs”: 14. decembrī Spīķeru koncertzālē būs skatāma aktrises Gunas Zariņas koncentrēta izrāde, kas saņēmusi Lielās mūzikas balvu nominācijā “Gada kamerizrāde”. Šajā iestudējumā skanēs latviešu komponistes Annas Veismanes oriģinālmūzika, kuru iedvesmojuši dzejnieces Montas Kromas dzejas darbi.
Mūziķu radošā sinerģija un estētikas sajaukums
“Rīgas Saksofonu kvartets” ir ne tikai tehniski virtuozs, bet arī radoši ekspansīvs kolektīvs. Viņu gaidāmā sadarbība ar Terēzi Greteri šajā programmā ir pirmais kopdarbs, kas sola intriģējošu muzikālo dimensiju atklāšanu. Filips Glāss ar savu minimālistisko estētiku bieži panāk hipnotizējošu skaņu pasauli. Savukārt Kārlis Lācis, kura repertuārs ir ievērojami bagātināts ar teātra mūziku, spēj radīt dziļi emocionālus un naratīviski piesātinātus skaņdarbus. Viņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem ir īpaši nozīmīgas, jo tās apliecina Ziedoņa dzejas filozofiskā dziļuma un Lāča mūzikas emocionālo rezonansi.
Šis festivāla notikums solās būt ne vien augstas klases muzikāls baudījums, bet arī garīgs piedzīvojums, kurā saskaras un saplūst dažādas estētikas un radošās filozofijas. Spīķeru koncertzāle, kas ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras infrastruktūras elementu Rīgā, nodrošina šādiem augstas raudzes pasākumiem nepieciešamo izcilo akustiku un koncentrētu atmosfēru.
