Vienkāršs paņēmiens, kas palīdz izvairīties no putrainiem rīsiem un ļauj tiem vienmēr izdoties maigiem un atdalītiem.
Ļoti bieži gadās, ka rīsi, kas šķietami jāpagatavo pavisam vienkārši, tomēr neizdodas tik labi, kā gribētos, un tieši tāpēc ir vērts saprast, no kā atkarīga to pareizā tekstūra. Lai gan rīsu pagatavošanai nepieciešamas tikai divas sastāvdaļas, rezultāts ne vienmēr ir vienāds, un to nosaka gan ūdens daudzums, gan temperatūra, gan laiks, cik ilgi rīsi vārās un tvaicējas. Daudzi cenšas izvairīties no neizvārītas vidusdaļas un tāpēc paaugstina plīts karstumu, cerot ātrāk panākt burbuļošanu, taču tieši šis ieradums visbiežāk sabojā rīsus.
Kad katlā ūdens sāk vārīties pārāk strauji, rīsi sāk jukt, to virsējā kārtiņa sabrūk un graudi uzbriest nevienmērīgi, kā rezultātā viss katla saturs pārvēršas mīkstā masā. Tā nav pavisam liela kļūda, taču tā ir tik izplatīta, ka to pieļauj pat tie, kas rīsus vāruši gadiem ilgi.
Kā izvairīties no šīs vienas izplatītās kļūdas
Lai rīsi izdotos maigi, bet stingri un atdalīti cits no cita, svarīgi ļaut ūdenim uzvārīties mierīgi, bez steigas. Uzkarsējot katlu uz vidējas uguns, ūdens uzsils pietiekami ātri, bet rīsi saglabās savu formu. Kad ūdens pāri graudiem jau viegli kustas, nav vēlams karstumu paaugstināt, jo pārlieku intensīva vārīšanās rada tieši to tekstūru, no kuras mēdzam baidīties – putru. Tikpat svarīgi ir rīsus necilāt un nemaisīt brīdī, kad katls jau ir uzlikts uz uguns, jo tie kļūst trauslāki un maisīšana tos var sadrupināt. Mierīga gatavošana ir galvenais priekšnoteikums, lai rīsi uzsūktu pareizo ūdens daudzumu un saglabātu dabisko stingrumu, kas padara tos vienmērīgi mīkstus un vieglus.
Kā pareizi sagatavot rīsus pirms vārīšanas
Pirms rīsu vārīšanas tos ieteicams vairākas reizes noskalot remdenā ūdenī, līdz ūdens kļūst gandrīz dzidrs. Šis solis palīdz atbrīvoties no liekās cietes, kas mēdz padarīt rīsu virsmu lipīgu. Rīsu mazgāšana nav sarežģīta, taču tā nodrošina, ka graudi gatavošanas laikā saglabāsies tīri un atdalīti. Kad rīsi noskaloti un liekais ūdens notecināts, tos liek katlā un pārlej ar ūdeni pareizajā proporcijā, parasti aptuveni pusotru reizi vairāk nekā rīsu apjoms. Šis attiecības princips ir drošs un piemērots lielākajai daļai balto rīsu veidu, un tas palīdz panākt līdzsvaru starp mitrumu un stingrumu.
Kā pareiza temperatūra nodrošina labu rezultātu
Rīsu gatavošanā tieši temperatūra spēlē vissvarīgāko lomu. Kad katls ir sācis vārīties, jāvēro brīdis, kad ūdens līmenis nokrīt zem rīsiem, un daži graudi sāk parādīties virspusē. Šajā brīdī uguns ir jāsamazina līdz pašam minimumam un katls jānosedz ar vāku. Daži pieredzējuši pavāri iesaka uzlikt dvieli starp katlu un vāku, lai audums uzsūktu tvaiku un tas neatgrieztos uz rīsiem pilienu veidā, kas mēdz padarīt augšējo kārtu mitru. Šis paņēmiens ļauj rīsiem tvaicēties vienmērīgi un padara tekstūru sausu, bet tomēr pietiekami maigu, lai ēdienu būtu patīkami uzņemt ar dakšiņu.
Cik ilgi jātvaicē rīsi pēc vārīšanas
Kad rīsi vārījušies 15 minūtes uz mazas uguns, plīts jāizslēdz, bet katls jāatstāj vēl uz desmit minūtēm. Šajā laikā rīsi pabeidz gatavošanos, kļūst vienmērīgi mīksti un iegūst to patīkamo, gaisīgo struktūru. Tikai pēc šīs pauzes drīkst atvērt vāku un ar dakšiņu viegli uzirdināt rīsus. Šī metode ir ļoti vienkārša un neprasa nekādas īpašas prasmes, tikai pacietību un pareizu secību.
Noslēgumā
Pareizi pagatavoti rīsi neprasa īpašas zināšanas, tikai mierīgu pieeju un izvairīšanos no vienas biežāk pieļautas kļūdas, kas saistīta ar pārāk lielu karstumu, un tad tie vienmēr izdosies viegli, maigi un atdalīti.
