Robežsardzes bilance: 2025. gadā mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Latvijā pieauguši divkārt

Valsts robežsardze ir apkopojusi aizvadītā gada statistiku, kas iezīmē saspringtu situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.  Pagājušajā gadā kopumā tika novērsti 12 046 gadījumi, kad personas mēģināja nelegāli šķērsot valsts robežu.

Šie skaitļi apliecina, ka spiediens uz Eiropas Savienības ārējo robežu joprojām ir augsts un prasa nepārtrauktu modrību.

Krass pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu

Analizējot datus ilgtermiņā, redzams, ka nelegālās migrācijas mēģinājumu skaits ir vairāk nekā dubultojies. Ja 2024. gadā robežsargi atturēja 5388 personas, tad pērn šis rādītājs pārsniedza 12 tūkstošus. Tas norāda uz Baltkrievijas režīma īstenotās hibrīdoperācijas intensitātes pieaugumu, organizējot migrantu plūsmas virzienā uz Latviju.

Zīmīgi, ka gada pēdējās dienās aktivitāte bija salīdzinoši zema – piemēram, pirmspēdējā gada dienā fiksēti tikai trīs mēģinājumi, savukārt 2026. gada pirmajās dienās pārkāpumi vispār nav konstatēti.

Humānie apsvērumi un izņēmuma gadījumi

Neskatoties uz stingro robežapsardzības politiku, Latvija turpina ievērot starptautiskās saistības un cilvēktiesību principus. Humānu apsvērumu dēļ pagājušajā gadā robežas šķērsošana netika liegta 31 personai. Salīdzinājumam – 2024. gadā šādu personu skaits bija nedaudz mazāks, proti, valstī tika uzņemti 26 cilvēki. Šie izņēmumi parasti saistīti ar kritisku veselības stāvokli vai tiešu apdraudējumu personas dzīvībai.

Pastiprināts kontroles režīms pierobežā

Ņemot vērā pastāvīgos riskus un Baltkrievijas uzturēto spriedzi, Latvijas valdība ir lēmusi par drošības pasākumu saglabāšanu. Līdz pat šī gada 30. jūnijam ir pagarināts pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības termiņš.

Šis režīms paredz papildu pilnvaras tiesībsargājošajām iestādēm un piesaistītos resursus vairākās stratēģiski svarīgās teritorijās:

Ludzas novadā un tā pierobežas pagastos;

Krāslavas novadā;

Augšdaugavas novadā;

Daugavpils pilsētā;

Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Šī reģionālā pieeja ļauj robežsardzei operatīvāk reaģēt uz situācijas izmaiņām konkrētos posmos un nodrošināt, ka valsts iekšējā drošība netiek apdraudēta.