Ar Patriku mediķi mācās “profesionālo intimitāti”. Studentiem ir jābūt pietiekami maigiem un delikātiem, jo Patriks uzreiz liek noprast, ka kaut kas nav izdarīts pietiekami labi vai nekorekti.
Patrikam ir 4 sensori, kuri piefiksē vai students ir pieskāries pārāk maigi vai pārāk spēcīgi kādai vietai, vai ir pārbaudījis visu prostatas zonu.
Robotizētais dibens tika radīts pēc 4 gadus ilga darba, Floridas, Viskonsīnas un Drekselas universitātēs. Līdzīga tipa robotus ir izveidots arī krūžu vēža pārbaudei.
“Mūsu mērķis ir iemācīt studentiem sajusties komfortablāk un pēc iespējas ikdienišķāk šajās netipiskajās un mazliet neērtajās situācijās,” stāsta viens no robotu radītājiem. “Studentiem nav pietiekami daudz iespēju trenēties uz pacientiem, tāpēc viņiem ir lielāks satraukums, kad jāsāk strādāt.”
Jaunajiem ārstiem ir jāsāk “ārsta-pacienta” saruna, ienākot telpā. Jāpaskaidro procedūras principi un nepieciešamība, kādas aptuveni būs sajūtas. Un tad students var ķerties klāt dibenam.
Ir jāmācās radīt drošības sajūtu pacientā un jārūpējas par to, lai viņam būtu ērti. Un Patriks ir ideāls šādiem gadījumiem, jo ātri aizmirst arī, ja ir gadījies kāds misēklis no jaunā ārsta puses.
Avots: i100.independent.co.uk/
