Rokasgrāmata džentlmenim par seksu cietumā. Kā tas notiek?

Par šo tēmu ir neskaitāmi joki, kas tiek sabiedrībā izteikti pieņemamā veidā par vardarbīgu un šausminošu rīcību. „Nenomet ziepes,” kāds var sacīt, viegli smīkņājot. „Vai tad tu nezini, ko viņi dara ar tādiem smukpuisīšiem kā tu?” jautā katrs stereotipiskais policists sliktajā kriminālajā seriālā.

Nav grūti secināt, kāpēc izvarošanas gadījumi cietumā tiek tik vienkārši noklusināti. Amerikā ir visaugstākais ieslodzījumu līmenis pasaulē, kas atstāj, rupji rēķinot, 2,5 miljonus amerikāņu cietumā kā nekam nederīgus un kā dabūjušus to, ko pelnījuši.

Tomēr jūs varētu pārsteigt tas, cik bieži izvarošanu novēro ieslodzītie. Atbilde? Ne tik daudz.

Sekss cietumā ir daudz juceklīgāks, un tas pavisam noteikti ir saprotams. Tiem, kuru dzīves nosaka ieslodzījums, iekāre un seksualitāte ieņem sarežģītas formas.

Tomēr, lai saprastu homoseksualitāti cietumā, uz cietumniekiem ir jāraugās kā uz to, kas viņi ir – īsti cilvēki. Kāds tad patiesībā ir sekss cietumā? Nesenā, pirmajā personā uzrakstītā esejā, kuru sauc „A Gentleman’s Guide To Sex In Prison” („Rokasgrāmata džentelmenim par seksu cietumā”), rakstnieks Daniels Geniss, kurš 10 gadus bija pavadījis ieslodzījumā, izplūst satriecošās detaļās.

Te būs tas, kas viņam bija sakāms par divu vīru intīmām attiecībām:

Es varu runāt tikai savā vārdā, bet es savā atsēdēšanas laikā Ņujorkas štata cietumā reti redzēju vai pat dzirdēju par seksu starp vīriešiem, kad abi to nevēlējās. Varbūt man vienkārši ļoti paveicās. Varbūt es biju ieslodzījumā „maigākajos” soda sistēmas nostūros. Izvarošana notiek, un jebkurā cietumā ir ziņas par cilvēkiem, kas vēlas anonīmi par to ziņot.

Tomēr daudz izplatītāki bija tādi gadījumi, ko es tiku piefiksējis, kad vecāks ieslodzītais savā paspārnē paņēma kādu jaunāku un nepieredzējušāku. Lielākoties šim jauneklim nav naudas un viņam patīk smēķēt zāli; cietumā ir daudzi šādi cilvēki, un viņi parasti ātri to visu panāk. Tātad šis vecākais vīrs, kurš parasti jau ir ilgāku laiku pavadījis cietumā, pabaro šo jaunekli un atrod viņam kaut ko smēķējamu vai šņaucamu. Tad šis jauneklis ir kļuvis par „zivi”. Viņi sāk kopā trenēties, tad iet kopā dušā, tad seko masāža, un visbeidzot – jauneklim tiek palūgts „izlīdzēt” vecākajam. Viņš „nav nekāds zilais”, bet viņam ir vajadzības…

Šīs „plēsoņas” ir tā saucamie „booty bandits” angļu valodā (agresīvi vīrieši homoseksuāļi cietumā), kas izklausās smieklīgi, tomēr spāņu valodā tam ir daudz tēlaināks apzīmējums – „bugaron”, kam ir senāka etimoloģija. Jebkurā gadījumā, neliela daļa šādu vīriešu darbojās, izmantojot spēku. Potenciālā „zivs” tiek brīdināta jau uzreiz, parasti to dara viņa paša rases pārstāvis, tā kā cietums joprojām ir tikpat etniski sadalīts, cik tas bija 50. gados. Tomēr tie, kas nonākuši cietumā seksuāla rakstura noziegumu paveikšanas dēļ, ir kā medījums šiem agresīvajiem homoseksuāļiem cietumā. Apšaubāmajā ieslodzījuma morālē šādus agresīvus homoseksuāļus sveic par to, ka viņi dod izvarotājiem mācību, neraugoties uz faktu, ka viņi arī ir izvarotāji.

„The butt pirates” (dibena pirāti) – vēl viens pastāvošs, parasts apzīmējums – neuzskata sevi par gejiem nekādā ziņā; reizēm viņiem ir sievas un bērni un viņi paši arī var kļūt par upuriem, ja ir kāda slimība, kura var tik pārnesta. (HIV/AIDS pārbaudes cietumā tiek ierosinātas, bet nav obligātas, un statistiski ieslodzītā daļa iedzīvotāju daudz biežāk ar to inficējas.) Jebkurā gadījumā tāds ir tikai saņēmējs šajā dzimumaktā, kurš tiek uzskatīts par geju.

Tomēr alkas pēc pieskārieniem ne vienmēr iekļauj seksu. Vīrieši cietumā uzsit viens otram pa muguru, pamasē viens otra kaklus un apskaujas, un neparasti sarokojas, un veic dīvainus vingrojumus, kuros vīrieši izmanto viens otra ķermeņa svaru. Tie visi ir attaisnojumi pieskārieniem.

Abpusēji gribēts sekss starp vīriešiem ieslodzījumā notiek visu laiku. Ir noteikumi, kas to aizliedz, jo tas tiek uzskatīts par „nehigiēnisku rīcību”, un dēļ tā var doties uz vieninieku kameru (citiem vārdiem sakot – Kasti). Kas ir ironiski, jo tad vari tikt ieslēgts istabā ar vēl vienu vīrieti uz visām 24 dienas stundām praktiski bez jebkādas novērošanas. Šī vieninieka kamera vismaz Ņujorkas štatā nemaz nav vienvietīga, bet gan divvietīga, jo šādi ir lētāk izmitināt vīriešus. Ja kaut kur pastāv tikšanās vieta vai nu seksam pret gribu vai ar abu vēlēšanos starp vīriešiem, tad tāda vieta tur tiek nodrošināta.

Avots: queerty.com