«Un kāpēc es precos?» — nodomāja Aleksejs, bet par to vairs nebija īstais brīdis domāt. Laulību reģistrētāja runāja svinīgos vārdus, līgava bija baltā kleitā, viesi uzmanīgi vēroja notiekošo. Marinu viņš cienīja un novērtēja, taču pirms viņas viņa dzīvē bija citas attiecības — ar Kati un Oksanu.
Toreiz laulības jautājums nekad nebija pacēlies. Viņš pats nepamanīja, kā tas notika. Vienu mierīgu rudens vakaru Marina teica: «Vai nu mēs precamies, vai ejam katrs savu ceļu.» Aleksejam toreiz šķita, ka kāzas ir tikai formalitāte, kas neko būtiski nemainīs. Taču tagad viņš saprata: no šī brīža dzīve iegriezīsies citā virzienā.
Galu galā viņu laulība ilga divus ar pusi gadus — diezgan ievērojams laiks cilvēkam, kurš sākotnēji nebija pārliecināts par vēlmi precēties. Aleksejs centās būt uzticīgs partneris, taču viņu attiecības ar laiku izjuka. Pēc šķiršanās viņš pameta pilsētu, un turpmākais stāsts būs par Marinu, ar kuru viņš kādreiz bija kopā.
Vīrieši, kuri nezina atbildi uz jautājumu: “Kāpēc es precos?”
Marina bija augusi lielā ģimenē un jau no mazotnes zināja, ka par savu nākotni ir jāveido pašai. Viņa pati iestājās universitātē, ieguva stipendiju, atrada papildu darbu un īrēja istabu kopā ar draudzeni kopmītnēs. Turklāt atrada laiku palīdzēt jaunākajiem brāļiem un māsām.
Attiecības ar Alekseju, viņas pirmo simpātiju vēl no skolas laikiem, pārauga laulībā pēc vecāku ieteikuma. Māte uzskatīja, ka nopietnām attiecībām vienmēr jānoved līdz ģimenei ar bērniem un kopīgu nākotni. Arī Marina pati sapņoja par savu ģimeni, taču, ja ne vecāku padoms, ar kāzām viņa nesteigtos.
Galu galā viss izvērtās tā, kā izvērtās. Marina drīz saprata, ka labi vien ir, ka kopā ar Alekseju ģimeni izveidot neizdevās. Studijas un maģistra darba pabeigšana būtu kļuvusi ievērojami sarežģītāka, ja tajā laikā būtu bijis mazs bērns.
Viņu vairāk nekā pašas attiecību beigas satrauca tas, ka Aleksejs izvēlējās citu. Šo faktu pieņemt nebija viegli, un Marina ilgi centās ar to samierināties. Reizēm viņa domāja: ja vien Aleksejs savulaik būtu sev godīgi pajautājis: “Kāpēc es vēlos precēties?”, viņu kopīgais ceļš varētu būt pavisam citāds.
Varbūt nevajadzēja tik stipri uzstāt uz laulībām. Nebija arī nepieciešams tik bieži kritizēt. Sadzīviskas lietas, piemēram, neuzkoptas mantas mājās, nebija tik būtiskas. Turklāt, salīdzinot ar citiem pāriem, viņu ikdienas izaicinājumi nebūt nebija paši grūtākie.
Pēc kāda laika Daugavpilī tika atvērts jauns uzņēmums ar pievilcīgām darba vietām. Jaunam speciālistam, tādam kā Marina, nebija viegli uzreiz atrast stabilu darbu savā profesijā. Tāpēc viņa nolēma sākt ar praktiskāku soli — pārcelties uz īrētu dzīvokli. Lai to īstenotu, bija nepieciešams darbs ar lielākām iespējām nekā neliela slodze universitātē vai bibliotēkā.
Tieši tur, Daugavpilī, viņu dzīvē ienāca Nikolajs — cilvēks, ar kuru attiecības jau kļuva stabilas un nopietnas. Tajā laikā Marina pilnībā atstāja aiz muguras savas jaunības pieredzi ar Alekseju. Jaunā lappuse viņas dzīvē sākās kopā ar gaļas pārstrādes uzņēmuma direktoru, kurš jau pašā sākumā pievērsis uzmanību tieši viņai.
Notikumi attīstījās ļoti ātri. Viņi kopā devās ceļojumā pie jūras, un drīz Marina pārcēlās uz plašu dzīvokli pilsētas centrā. Nikolajs izrādījās izlēmīgs cilvēks, tāpēc ar priekšlikumu par laulību viņš ilgi nevilcinājās.
Pagāja vien četri mēneši, kad viņš oficiāli izteica savu nodomu precēties. Arī Marinas vecāki priecājās par šo soli un uzskatīja, ka viņas dzīve sāk iet stabilā un paredzamā virzienā. Tomēr nākamie notikumi atnesa savus pārsteigumus.
Nākamie divi gadi Marinas dzīvē bija mierīgi un piepildīti. Viņa nestrādāja, bet veltīja laiku mājas iekārtošanai, kopīgām pastaigām un pasākumiem ar vīru, ceļojumiem un lasīšanai. Pēc kāda laika ģimenē piedzima dēls, un ikdiena ritēja harmoniski.
Taču vēlāk atklājās iemesls, kādēļ Nikolajs tik ātri bija izteicis laulību piedāvājumu.
Marina zināja, ka pirms viņas viņam jau bija bijusi ģimene, taču nekad nebija interesējusies par tās izjukšanas apstākļiem.
Kādā dienā vīrs paziņoja, ka vēlas šķirties, un palūdza Marinai pārcelties atpakaļ pie vecākiem. Viņš neizskaidroja iemeslu un nevēlējās par to diskutēt. Marina vēlējās saprast notikušā būtību, un ar laiku uzzināja iemeslu no citiem cilvēkiem.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
Tevi noteikti interesēs
- Decembrī gaidāmas klusas šausmas: prognozētāji ir teikuši, kā sāksies ziemaby Sandra Vīgante
- Pārskaitīju vedeklai 500 eiro, lai viņa nopirktu bērniem siltu apģērbu un apavus; kad ierados pie viņiem Latvijā, nebija ne jaunu drēbju, ne naudasby Rinalds Bergmanis
- Gurķu krūmi iegūst “otro elpu”: lēts līdzeklis, kas pagarina gurķu ražu līdz pat salnāmby Laura Andersone