Latvijas drošības iestādes ir sagatavojušas jaunāko ziņojumu par situāciju reģionā, un secinājums kopumā ir viens – lai arī tiešu militāru draudu nav, riski kopumā strauji pieaug.
Lai gan tiešu militāru draudu Latvijai šobrīd nav, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka kopējā drošības situācija Eiropā kļūst arvien saspringtāka. Krievija šobrīd sevi uzskata par tiešu pretinieku Rietumvalstīm, un šī pārliecība ietekmē ne tikai politiku, bet arī mūsu ikdienas drošību digitālajā vidē un starptautiskajās attiecībās.
Kāpēc situācija kļūst nopietnāka
SAB vērtējumā Krievijas vadība dzīvo savā realitātē, kurā Rietumi tiek uzskatīti par draudu viņu režīmam. Šī uztvere laika gaitā nav mazinājusies, tieši pretēji – tā ir kļuvusi vēl izteiktāka. Kremlis uzskata, ka atrodas karā ar mums visiem, un tas neattiecas tikai uz fizisko karadarbību Ukrainā. Cīņa notiek arī globālā mērogā, mēģinot ietekmēt cilvēku prātus un valstu lēmumus.
Interesanti, ka specdienesti pamana arvien lielākas līdzības tajā, kā Krievija šobrīd runā par Latviju un kā tā runāja par Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Tas nenozīmē, ka tūlīt kaut kas sāksies, bet gan to, ka kaimiņvalsts plāni ir ilgtermiņa. Pat ja karš Ukrainā kādā brīdī tiktu apturēts vai iesaldēts, Krievija turpinās militarizēt savu ekonomiku un gatavoties iespējamiem konfliktiem ar NATO nākotnē.
Jauni veidi, kā mēģina mūs ietekmēt
Mēs esam pieraduši pie ziņām par kiberuzbrukumiem, bet tagad parādās jauni paņēmieni. Viens no tiem ir juridisko ceļu izmantošana. Krievija plāno sūdzēt Baltijas valstis, tostarp Latviju, starptautiskajās tiesās. Viņu mērķis nav panākt taisnību, bet gan mūs nomelnot visas pasaules acīs. Viņi cer, ka caur ANO un citām organizācijām izdosies izdarīt tādu spiedienu, lai mēs mainītu savu politiku.
Tāpat nekur nav pazuduši hakeri. Viņi mērķtiecīgi skatās uz Latvijas svarīgāko infrastruktūru. Šo uzbrukumu mērķis ir pavisam vienkāršs – radīt bailes, šaubas un likt mums justies nedroši. Viņi vēlas mūs sodīt par to, ka atbalstām Ukrainu, un cer, ka pēc kārtējā kiberuzbrukuma mēs kļūsim pielaidīgāki vai vienaldzīgāki.
Situācija Ukrainā un kas mūs gaida 2026. gadā
Daudzi runā par miera sarunām, tomēr fakti rāda ko citu. Krievija šobrīd aktīvi pielāgo savu dzīvi, lai varētu turpināt karot vismaz līdz 2026. gadam. Viņu armijai ir vairāk resursu un cilvēku, bet Ukrainas spēki ir pietiekami stipri, lai neļautu notikt lieliem lūzumiem frontē. Šobrīd abas puses cenšas viena otru nogurdināt.
SAB direktors Egils Zviedris vērš uzmanību arī uz to, ka šoruden Latvijā gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Ir skaidrs, ka Krievija mēģinās izmantot šo laiku, lai ietekmētu mūsu sabiedrību un vēlēšanu rezultātus. Tāpat jāpatur prātā, ka mūsu kaimiņvalsts Baltkrievija ir pilnībā zaudējusi savu neatkarību – ja izceltos militārs konflikts, visa viņu ekonomika un resursi kalpotu Maskavas interesēm.
Ne tikai Krievija: jāskatās arī Ķīnas virzienā
Ziņojumā parādās vēl kāds svarīgs punkts – Ķīnas ietekme. Viņi izmanto “maigo varu”, piemēram, investīcijas un studentu apmaiņas programmas, lai piekļūtu tehnoloģijām un informācijai, kas viņiem nav pieejama. SAB aicina pētniekus un studentus būt ļoti uzmanīgiem. Ne vienmēr piedāvātais sadarbības projekts vai studiju brauciens ir tikai par zinātni – reizēm tas ir veids, kā izvilināt sensitīvus datus vai tehnoloģijas.
Mums ir jārēķinās, ka draudu līmenis ir pieaudzis. Ja agrāk eksperti teica, ka nopietnas briesmas no Krievijas varētu draudēt pēc pieciem gadiem, tad tagad daudzi prognozē, ka tas varētu notikt jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā. Tas nav iemesls panikai, bet gan signāls tam, ka valstij un mums katram pašam ir jāturpina stiprināt sava drošība un jāsaglabā vēss prāts.
