Saeimas deputāti šodien, 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus Darba likumā – likumprojektu, par kuru sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgi viedokļi.
Jau izskatīšanas laikā valdībā par to norisinājās ilgstošas un asas diskusijas, ministriem un sociālajiem partneriem paužot būtiski atšķirīgas pozīcijas. Tā kā vienprātību sasniegt neizdevās, sarunas un darbs pie likuma grozījumiem turpinājās Saeimā.
Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notika plašas debates, kurās pretēji argumenti par Darba likuma grozījumiem bija starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem.
Konkrētais likumprojekts paredz iespēju koplīgumā vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, taču – ne mazāku par 50% apmērā. Šādu nosacījumu varēs piemērot tikai tad, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē minimālā mēneša darba alga vai stundas likme tiks paaugstināta vismaz par 50%.
Savukārt situācijās, kad valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas attiecas uz virsstundu piemaksas samazinājumu. Pārējie koplīguma nosacījumi paliks spēkā.
Grozījumi ietver arī risinājumu tiem gadījumiem, kad pēc koplīguma termiņa beigām sarunas par jauna koplīguma noslēgšanu nonāk strupceļā. Ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav panākta vienošanās par jaunu līgumu, jebkurai no pusēm būs tiesības vienpusēji atteikties no visa koplīguma vai tā daļas piemērošanas. Par šādu lēmumu otrai pusei būs jāpaziņo rakstiski vismaz sešus mēnešus iepriekš, norādot atteikšanās iemeslus.
Likumprojekts ietver normas, kas vērstas uz darba vietu saglabāšanu un dīkstāves negatīvo seku mazināšanu. Darba devējam būs pienākums informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tālākajiem noteikumiem. Tāpat paredzētas darba devēja tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70%, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas. Savukārt, ja dīkstāve turpināsies ilgāk par četrām nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības izbeigt darba līgumu, neievērojot ierasto viena mēneša uzteikuma termiņu.
Lasi vēl: Sinoptiķi nāk klajā ar jaunākajām prognozēm: no 12. decembra Latvijā laika apstākļi mainīsies
Darbinieku tiesību stiprināšanai likumprojekts paredz arī tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu tajos gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums pārsniedz divas nedēļas pēc noteiktā izmaksas datuma. Šis nosacījums gan tomēr nebūs piemērots situācijās, kad uzņēmumam ir dīkstāve un atlīdzība ir samazināta saskaņā ar likumu.
Grozījumi paredz arī papildu sociālās garantijas. Darba devējs nevarēs uzteikt darba līgumu ilgstošas darbinieka darbnespējas dēļ, ja tā radusies saistībā ar smagi sasirgušas nepilngadīgas personas (līdz 18 gadu vecumam) kopšanu un BKU speciālistu konsīlijs nosaka nepieciešamību nodrošināt vecāka nepārtrauktu klātbūtni. Šādā situācijā darbiniekam būs pienākums savlaicīgi informēt darba devēju un iesniegt attiecīgos dokumentus.
Likumprojekts ietver arī iespēju pagarināt darba dienu par divām stundām (šobrīd – par vienu), vienlaikus saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Vienlaikus paredzēta iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos varēs noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, ar iespēju vēlāk atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas, ja būs tāda nepieciešamība.
