Saeima ceturtdien, 11. decembrī, konceptuāli atbalstīja Darba likuma grozījumu projektu, kas paredz virkni būtisku izmaiņu darba tiesiskajās attiecībās.
Izmaiņas primāri skar virsstundu un dīkstāves apmaksas kārtību, kā arī stiprina darbinieku tiesības situācijās, kad kavējas algas izmaksa. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl divas reizes jāatbalsta Saeimai otrajā un trešajā lasījumā.
Elastīga virsstundu piemaksa un koplīgumu loma
Grozījumi piedāvā ievērojamu elastību darba devējiem un darbinieku pārstāvjiem. Tie paredz, ka puses, noslēdzot koplīgumu, varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu nekā standarta likme, taču šī piemaksa nedrīkstēs būt mazāka par 50 procentu apmēru. Šāda iespēja tiks piešķirta, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē tiek garantēts, ka minimālā mēneša darba alga vai stundas likme tiek paaugstināta vismaz par 50 procentiem virs valsts noteiktā minimuma.
Likumprojekts nodrošina aizsardzību arī situācijās, kad valsts paaugstina minimālo algu un koplīgumā noteiktā alga kļūst zemāka par jauno likumā noteikto minimumu. Ja šādā gadījumā puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā koplīguma daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, bet pārējie koplīguma noteikumi paliks spēkā, tādējādi izvairoties no visa līguma anulēšanas.
Koplīgumu izbeigšanas un dīkstāves regulējums
Likumprojekts piedāvā risinājumu ilgstošiem strupceļiem sarunās par jauna koplīguma noslēgšanu. Ja divu gadu laikā pēc iepriekšējā koplīguma termiņa beigām netiek noslēgts jauns līgums, jebkurai no pusēm tiks piešķirtas tiesības vienpusēji atteikties no visa koplīguma vai tā daļas piemērošanas. Par to ir jāpaziņo otrai pusei rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš, obligāti norādot atteikšanās iemeslus.
Lai mazinātu dīkstāves negatīvās sekas, likumprojekts nosaka darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un noteikumiem. Darba devējam plānots piešķirt tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70 procentiem no algas, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas. Savukārt, lai aizsargātu darbiniekus no pārlieku ilgas nenoteiktības, ja dīkstāve turpināsies ilgāk par četrām nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, neievērojot standarta viena mēneša uzteikuma termiņu.
Darbinieku tiesību stiprināšana un ģimenes atbalsts
Darbinieku aizsardzības stiprināšanai likumprojekts paredz darbiniekam tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavēšanās pārsniedz divas nedēļas pēc noteiktā izmaksas datuma. Šis noteikums gan netiks piemērots dīkstāves gadījumos, kur atlīdzība ir samazināta saskaņā ar jauno likumu.
Tāpat grozījumi sniedz būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug smagi slims bērns. Darba devējam nebūs tiesību uzteikt darba līgumu ilgstošas darbinieka darbnespējas dēļ, ja šī darbnespēja ir saistīta ar smagi slima bērna (līdz 18 gadu vecumam) kopšanu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs ir noteicis, ka ir nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Šādos gadījumos darbiniekam gan būs jāinformē darba devējs un jāiesniedz attiecīgie medicīniskie dokumenti.
Elastīgāks darba laika regulējums
Likumprojekts ietver arī vairākus elastības elementus darba laika organizēšanā. Paredzēta iespēja pagarināt darba dienas ilgumu par divām stundām (nevis tikai par vienu, kā pašlaik), vienlaikus saglabājot spēkā 40 stundu darba nedēļu.
Vēl revolucionārāka ir paredzētā iespēja darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot esošo darba samaksu. Šādu vienošanos būs iespējams noslēgt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi, vienlaikus saglabājot abām pusēm tiesības vēlāk atgriezties pie standarta piecu dienu darba nedēļas.
