Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” pašlaik atrodas neapskaužamā situācijā. Uzņēmums ir lūdzis valstij 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu, lai tiktu galā ar straujo degvielas cenu kāpumu. Lai gan valdība marta beigās šo lūgumu vienbalsīgi atbalstīja, Saeimā process negaidīti apstājās.
Tagad lidsabiedrībai ir jāpierāda, ka tā spēj saimniekot efektīvi arī bez tūlītējas nodokļu maksātāju naudas injekcijas, ziņo Latviajs televīzija un portāls lsm.lv. Situācija kļuva saspringta Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) deputāti nolēma “noraut stopkrānu” un pieprasīja papildu paskaidrojumus. Viņu galvenais arguments bija informācijas trūkums par to, kā tieši nauda tiks tērēta un kā uzņēmums plāno to atdot.
Šāds pavērsiens bija negaidīts Satiksmes ministrijai un partijai “Progresīvie”. Viņi bija pārliecināti, ka valdības dotais “jā” vārds būs pietiekams arguments arī parlamentāriešiem. Tomēr realitātē deputāti vēlas redzēt skaitļus un konkrētu rīcības plānu, nevis tikai vispārīgas frāzes par krīzi aviācijas nozarē.
Ministra kritika un vadības atbildība
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS puses ir izteicies diezgan skarbi. Viņš uzskata, ka lidsabiedrības problēmas nav radušās tikai ārējo apstākļu vai kara dēļ Tuvajos Austrumos. Ministrs norāda, ka pie vainas ir paša uzņēmuma vadības pieņemtie lēmumi un līdzšinējā rīcība.
Valainis atgādināja, ka “airBaltic” joprojām nav atdevusi iepriekšējo lielo valsts aizdevumu 340 miljonu eiro apmērā. Tāpat uzņēmumam joprojām trūkstot jauna un pārliecinoša biznesa plāna. Ekonomikas ministrs uzsver, ka valdība vairs nepieļaus ignoranci no uzņēmuma puses. Viņš sagaida, ka lidsabiedrība beidzot sāks pildīt akcionāru uzstādījumus, nevis tikai prasīs papildu finansējumu grūtos brīžos.
Lidsabiedrības vadība mierina – tūlītējas krīzes nav
Par spīti politiskajām kaislībām, “airBaltic” padomes vadītājs Andrejs Martinovs apgalvo, ka uzņēmumā pašlaik krīzes nav. Viņš norāda, ka aviācijas nozare vienmēr ir bijusi svārstīga un lidsabiedrība ir pieradusi strādāt neparedzamos apstākļos. Uzņēmums turpina veikt lidojumus un sniegt pakalpojumus ierastajā režīmā.
Lidsabiedrība jau ir sagatavojusi atbildes uz deputātu jautājumiem. Tāpat ir izstrādāts plāns, kā naudu atdot līdz šī gada 31. augustam, ja aizdevums tiks piešķirts. Martinovs arī pieļāva iespēju, ka degvielas tirgus varētu stabilizēties. Tādā gadījumā, iespējams, lidsabiedrība varētu iztikt arī bez valsts palīdzības. Tomēr drošības spilvens uzņēmumam joprojām ir vajadzīgs.
Kas notiks tālāk?
Nākamais svarīgais datums šajā stāstā ir 14. aprīlis. Tieši tad, pēc Lieldienu brīvdienām, Saeimas komisija atgriezīsies pie jautājuma par 30 miljonu eiro piešķiršanu. Līdz tam laikam politiķiem un “airBaltic” vadībai būs laiks pārrunām.
Premjere Evika Siliņa atzīst, ka deputātiem ir vajadzīgs laiks, lai izvērtētu tik nopietnu lēmumu. Viņa ir aicinājusi uzņēmumu būt atklātam un sniegt visu nepieciešamo informāciju Satiksmes ministrijai. Pašlaik galvenais jautājums ir par to, vai lidsabiedrība spēs pārliecināt deputātus par savu spēju atdot parādus un strādāt efektīvi mainīgajos pasaules tirgus apstākļos.
