Saeima nesen pielika punktu diskusijām par iespēju iedzīvotājiem jau tagad izņemt savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus. Deputātu vairākums nolēma, ka šāds solis netiks sperts un attiecīgie likuma grozījumi tālākai izskatīšanai komisijās netiks nodoti.
Tas nozīmē, ka pašreizējā kārtība saglabājas un uzkrāto naudu varēs saņemt tikai tad, kad tiks sasniegts oficiālais pensionēšanās vecums. Šeit būs skaidrojums par to, kāpēc šāds lēmums pieņemts un kādi argumenti izskanēja debatēs.
Kāpēc radās ideja par naudas izmaksu
Priekšlikumu par uzkrājumu priekšlaicīgu izņemšanu rosināja partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāti. Viņu galvenais arguments bija saistīts ar uzticību valstij un cilvēku brīvību rīkoties ar saviem līdzekļiem. Deputāts Edmunds Zivtiņš uzsvēra, ka patlaban šī nauda glabājas finanšu struktūrās, lielākoties ārvalstu bankās. Iedzīvotāji par šo fondu apkalpošanu un ieguldīšanu katru gadu samaksā prāvas summas – aptuveni 30 līdz 40 miljonus eiro.
Ierosinājuma būtība nebija likvidēt 2. pensiju līmeni, bet gan padarīt to elastīgāku. Idejas autori uzskata, ka iedzīvotājiem būtu jāļauj pašiem izvēlēties – izņemt visu summu, tikai daļu no tās vai arī neko neaiztikt un turpināt krāt. Viņuprāt, tas vairotu cilvēku uzticību pensiju sistēmai, jo parādītu, ka valsts uzskata savus pilsoņus par spējīgiem pašiem pieņemt atbildīgus lēmumus par savām finansēm.
Bažas par nabadzību vecumdienās
Pretējās domās bija deputāti no “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības. Viņi šo priekšlikumu nodēvēja par bīstamu populismu, kas varētu radīt smagas sekas nākotnē. Edmunds Jurēvics norādīja, ka sistēmas izjaukšana šobrīd nozīmētu ļoti augstus nabadzības riskus nākamajiem pensionāriem. Viņš uzskata, ka parlamentam ir jādomā ne tikai par to, kas notiks līdz nākamajām vēlēšanām, bet arī par to, kā dzīvos cilvēki pēc desmit vai divdesmit gadiem.
Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības vērsa uzmanību uz taisnīguma principu. Viņa skatījumā situācija, kurā daļa cilvēku izņemtu naudu un to neapdomīgi iztērētu, radītu papildu slogu pārējai sabiedrībai. Valsts nevienu nevar atstāt badā, tāpēc vēlāk šiem cilvēkiem būtu jāmaksā pabalsti. Šos pabalstus galu galā apmaksātu tie nodokļu maksātāji, kuri savus uzkrājumus būtu saglabājuši.
Mācības no kaimiņvalstu pieredzes
Diskusijās bieži tika piesaukta Igaunija, kur līdzīga reforma jau tika īstenota 2021. gadā. Igaunijas pieredzi Latvijas politiķi un Finanšu ministrijas pārstāvji vērtē kritiski. Lai gan naudas izņemšana uz brīdi stimulēja kaimiņvalsts ekonomiku, tā arī veicināja inflācijas kāpumu.
Galvenā problēma esot tā, ka liela daļa Igaunijas iedzīvotāju izņemto naudu nevis ieguldīja citos aktīvos, bet vienkārši notērēja ikdienas pirkumiem vai vecu parādu dzēšanai. Tas radīja īslaicīgu “svētku sajūtu”, taču ilgtermiņā samazināja viņu nākotnes nodrošinājumu. Arī Lietuva pašlaik plāno ieviest lielāku brīvību 2. pensiju līmenī, taču Latvijas amatpersonas uzsver, ka mūsu valsts šādu ceļu iet negrasās.
Vai būtu pieļaujami izņēmumi
Pat to deputātu vidū, kuri neatbalsta pilnīgu uzkrājumu atbrīvošanu, izskanēja viedokļi par nepieciešamību meklēt kompromisus. Viens no priekšlikumiem bija ļaut izņemt naudu īpaši smagos gadījumos, piemēram, ja cilvēks ir smagi saslimis. Šādā situācijā uzkrātais kapitāls varētu palīdzēt segt dārgas ārstēšanās izmaksas. Deputāts Gunārs Kūtris atzina, ka būtu saprātīgāk ļaut cilvēkam izmantot šo naudu veselības glābšanai, nevis gaidīt pensijas vecumu, kuru slimības dēļ viņš varētu arī nesasniegt.
Tomēr nozares eksperti pret šādiem izņēmumiem izturas rezervēti. “BDO Latvia” partneris Edgars Voļskis norādīja, ka tas radītu milzīgu subjektivitāti. Būtu ļoti grūti novilkt svītru un noteikt, kura slimība vai dzīves situācija ir pietiekami “smaga”, lai drīkstētu piekļūt uzkrājumam. Viņš uzskata, ka veselības aprūpes problēmas ir jārisina veselības sistēmas ietvaros, nevis izmantojot pensiju naudu. Eksperts arī atgādināja, ka šī nauda juridiski nav uzskatāma par parastu iedzīvotāju īpašumu, ko var izņemt jebkurā brīdī – tas ir apdrošināšanas kapitāls vecumdienām.
Demogrāfijas un nākotnes izaicinājumi
Latvijas pensiju 2. līmenī patlaban ir uzkrāti vairāk nekā 10 miljardi eiro. Finanšu ministrija uzskata, ka šī summa ir kritiski svarīga visas valsts stabilitātei. Latvijā iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā turpina samazināties, bet senioru skaits pieaug. Tas nozīmē, ka nākotnē uz katru strādājošo būs jānodrošina sociālās garantijas arvien vairāk cilvēkiem.
Šādā situācijā 2. pensiju līmenis kļūst par būtisku drošības spilvenu. Ja valsts šobrīd ļautu šo kapitālu iztērēt, nākotnē pensijas būtu ievērojami mazākas. Tas savukārt nozīmētu lielāku nevienlīdzību un nabadzību. Lai gan portālā “Manabalss.lv” vairāk nekā 13 500 cilvēku parakstījuši iniciatīvu par izvēles brīvību, politiskais lēmums šobrīd ir nemainīgs – sistēma jāsaglabā tāda, kāda tā ir, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansiālo drošību visai sabiedrībai.
