Saeima ir pieņēmusi būtiskus lēmumus, lai turpmāk pasargātu iedzīvotājus no pārmērīgiem siltumenerģijas rēķiniem. Ceturtdien deputāti galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā, ieviešot tā sauktos cenu griestus apkurei.
Šis solis ir sperts, reaģējot uz iedzīvotāju neapmierinātību par janvāra rēķiniem, kas daudziem kļuva par smagu finansiālu triecienu. Jaunā kārtība ierobežos cenu, par kādu siltumenerģijas piegādātāji drīkst iepirkt saražoto siltumu no ražotājiem.
Kā darbosies jaunie cenu griesti
Būtiskākā izmaiņa skars siltumenerģijas iepirkuma procesu, padarot to caurskatāmāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpmāk noteiks maksimālo cenas līmeni, kuru sistēmas operatori nedrīkstēs pārsniegt. Tas nozīmē, ka siltuma ražotāji vairs nevarēs diktēt nesamērīgi augstas cenas, jo operators drīkstēs iepirkt enerģiju tikai SPRK noteiktā rāmja ietvaros.
Likumprojekta autori uzskata, ka šāds regulējums veicinās taisnīgāku konkurenci starp siltuma ražotājiem. Līdz šim sistēma dažviet ļāva veidoties situācijām, kur iepirkuma cenas tieši ietekmēja gala patērētāja rēķinu, radot nepatīkamus pārsteigumus apkures sezonas vidū. Ieviešot maksimālo iepirkuma cenu, tiek radīts drošības mehānisms, kas palīdzēs stabilizēt izmaksas centralizētajā siltumapgādē.
Īpaša uzmanība jaunajā regulējumā pievērsta Rīgai, jo galvaspilsētas siltumenerģijas tirgus veido aptuveni pusi no visas Latvijas regulētā tirgus apjoma. Rīgā cenu griesti sāks darboties visātrāk – jau no šī gada 1. oktobra. Tas ir būtiski, jo Rīgas siltumapgādes tīklā aptuveni piektā daļa no visa siltuma tiek iepirkta no neatkarīgiem ražotājiem konkurējošā tirgus daļā.
Līdz šī gada jūnija beigām SPRK aprēķinās un paziņos konkrētu maksimālo iepirkuma cenu tieši Rīgas tirgum. Tas tiek darīts laicīgi, lai siltumenerģijas piegādātāji un iedzīvotāji varētu rēķināties ar skaidrām izmaksām vēl pirms nākamās apkures sezonas sākuma. Rīgā, kur kopējais patēriņš pārsniedz divus miljonus megavatstundu gadā, šīs izmaiņas tiešā veidā ietekmēs ļoti lielu daļu mājsaimniecību.
Termiņi pārējai Latvijai
Lai gan Rīga ir prioritāte tās mēroga dēļ, jaunie noteikumi attieksies uz visu Latviju, tikai ar nedaudz ilgāku pārejas periodu. Citiem siltumapgādes operatoriem visā valsts teritorijā maksimālā iepirkuma cena tiks noteikta pakāpeniski. Plānots, ka visiem pārējiem operatoriem maksimālais cenu līmenis tiks definēts līdz 2028. gada vasarai.
Pilnībā visā Latvijā cenu griestu sistēma stāsies spēkā no 2028. gada 1. oktobra. Šāds laika grafiks izvēlēts, lai mazākie siltumapgādes uzņēmumi reģionos spētu pielāgoties jaunajām prasībām un sakārtot savus līgumus ar ražotājiem. Galvenais mērķis paliek nemainīgs – panākt, lai siltuma izmaksas būtu prognozējamas un iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par pēkšņiem cenu lēcieniem energoresursu tirgus svārstību dēļ.
