Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir uzņēmušies apņemšanos stingri sekot līdzi un prasīt skaidru atskaiti par Veselības ministra publiski pausto solījumu.
Ministrs iepriekš bija norādījis, ka, ieviešot vienotu digitālo pierakstu sistēmu pie ārstiem, gaidīšanas laiku rindās būs iespējams samazināt pat par 15 līdz 20 procentiem. Šis sensitīvais jautājums par pārlieku garajām rindām un nepietiekamām veselības aprūpes kvotām atkal ir nonācis Saeimas dienaskārtībā, izsaucot plašas diskusijas.
Komisijas sēdē, kas notika trešdien, 10. decembrī, deputāti pauda dziļu satraukumu par situāciju, kurā valsts apmaksātu medicīnisko pakalpojumu gaidīšanas laiks var sasniegt nevis tikai dažas nedēļas vai mēnešus, bet pat vairākus gadus. Šo problēmu plaši izgaismojis arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienests, tāpēc tā steidzami jārisina.
Digitālā revolūcija veselības aprūpē un ieguvumi
Veselības ministrija (VM) plāno, ka jau nākamajā gadā šī krīze tiks vismaz daļēji mazināta, pateicoties veselības nozares informācijas sistēmu modernizācijai un jaunu reģistru izveidei. Šī modernizācija tiek ieviesta pakāpeniski, lai izvairītos no sistēmu kļūmēm. Kā skaidroja Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis, netiek ieviests “uzreiz gatavs produkts”, bet gan notiek pāreja pa posmiem.
Viens no pirmajiem soļiem ir pilnīga pāreja uz elektroniskiem ārstu nosūtījumiem, kas paredzēta līdz nākamā gada maijam. VM valsts sekretāra vietniece Aiga Balode norādīja, ka šis digitālais nosūtījums sniegs būtisku ieguvumu:
Vienota datu plūsma: Digitālais nosūtījums ļaus gan ārstiem, gan veselības nozares politikas veidotājiem monitorēt pacientu plūsmu – kad nosūtījums ir izdots, kad pacients pieteicies un kad pakalpojums ir saņemts.
Dublēšanās novēršana: Apkopojot visus datus vienuviet, tiks novērsti gadījumi, kad viena un tā pati darbība (piemēram, asins analīzes) tiek atkārtota bez objektīvas nepieciešamības.
Pacienta ērtība: Kā piemēru minēja A. Balode, ģimenes ārsts, redzot, ka asins analīzes tikko veiktas pie dermatologa, neizrakstīs jaunu nosūtījumu, tādējādi atbrīvojot pacientu no nepieciešamības pastāvīgi nēsāt līdzi fizisku medicīnisko dokumentu mapi.
Rindu samazināšana ar godaprātu
Viena no sistēmas svarīgākajām funkcijām ir apturēt “vairāku rindu” praksi. Ieviešot vienoto digitālo pierakstu, pacienti vairs nevarēs vienlaikus pieteikties pie viena speciālista vairākās ārstniecības iestādēs.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja vietniece Ieva Dzene apstiprināja, ka tieši šī prakse rada mākslīgi garas rindas. Aptuveni piektdaļa no pierakstītajiem pacientiem neierodas uz vizīti, jo tikmēr jau saņēmuši pakalpojumu citur, bet aizmirsuši vai nav uzskatījuši par nepieciešamu atcelt pārējos pierakstus. Veselības ministrs lēš, ka šāda “izšķērdētā laika” novēršana spētu mazināt rindu par minētajiem 15–20%.
Lai gan daļa ārstniecības iestāžu jau šobrīd atgādina pacientiem par vizītes laiku un operatīvi virza rindu uz priekšu, ja pacients ziņo par neierašanos, vispārējā prakse un pacientu godaprāts valstī ir atšķirīgs. Sistēmas pilnveides ietvaros plāno veidot arī dažādu slimību reģistrus un specializētas datu apmaiņas platformas, piemēram, onkoloģijas pacientiem.
Nepieciešams papildu finansējums sistēmas uzlabošanai
Tomēr deputāti un nozares pārstāvji atzina, ka ar vienu digitālo sistēmu visas problēmas nav atrisināmas. NVD sēdē informēja, ka, lai būtiski uzlabotu sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību, būtu nepieciešams papildu finansējums 100 miljonu eiro apmērā.
Šī summa sadalās divās daļās, kā skaidroja NVD direktors Āris Kasparāns:
Pakalpojumu apjoma palielināšana: Daļa līdzekļu nepieciešama, lai audzētu sniegto pakalpojumu skaitu. Piemēram, ultrasonogrāfijas pakalpojumu pieejamība patlaban ir kritiskā stāvoklī.
Tarifu pārskatīšana: Liela daļa līdzekļu nepieciešama tarifu palielināšanai un pārskatīšanai, kas kalpotu kā stimuls ārstniecības personām un speciālistiem motivētu sniegt šos valsts apmaksātos pakalpojumus lielākā apjomā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka tagad, kad ministrs ir nosaucis konkrētus rindu samazināšanas skaitļus, pie tiem būs jāpieturas. Bērziņš atzina, ka šādas sistēmas sakārtošana, kas neļauj manipulēt ar pierakstiem, ir stratēģiski svarīga prioritāte, lai iedzīvotāji patiešām varētu savlaicīgi nonākt pie ārsta.
Komisija darbu pie šī būtiskā jautājuma izvērtēšanas plāno turpināt nākamā gada sākumā – janvārī vai februārī.
