“Swedbank” ir informējusi par vairākiem nozīmīgiem cenrāža grozījumiem, kas stāsies spēkā šī gada 1. septembrī. Daudzi klienti jau ir iepazinušies ar jauninājumiem.
Izmaiņas galvenokārt skars klientus, kuri izmanto bankas kredītkartes, veic darījumus ar vērtspapīriem, kā arī seniorus, kas pievienojušies īpašajai “Seniors” programmai. Līdz šim Zelta kredītkartes ikmēneša maksa bija 5 eiro, bet kartes izsniegšana maksāja 1,70 eiro.
Sākot ar 1.septembri
Sākot no 1. septembra, šie izdevumi tiks palielināti – mēneša maksa pieaugs līdz 6 eiro, bet kartes izsniegšana izmaksās 2,50 eiro. Jāuzsver, ka sabiedrībā bieži tiek jauktas norēķinu un kredītkartes – ikdienas pirkumos izmantotās kartes parasti ir debetkartes, nevis kredītkartes.
Vienlaikus ar cenu izmaiņām banka sola arī papildu priekšrocības: Zelta, Platīna un kredītkaršu lietotājiem tiks nodrošināta aizsardzība pret bojātiem vai nesaņemtiem sūtījumiem no interneta veikaliem, kā arī uzlaboti pirkumu apdrošināšanas nosacījumi. Ja kāds no klientiem nepiekrīt šīm izmaiņām, viņš līdz 2025. gada 31. augustam var lauzt kredītkartes līgumu bez papildu maksas.
Tomēr esiet vērīgi!
Nedēļas nogalē krāpnieki izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem viltus e-pastus ar mērķi iegūt personas datus, aicinot cilvēkus tos it kā atjaunot. “Swedbank” brīdina savus klientus būt īpaši piesardzīgiem un nekādā gadījumā nereaģēt uz šāda veida krāpnieciskiem aicinājumiem. Banka uzsver, ka nekad nesūta e-pastus ar lūgumu atjaunot personas datus.
Balstoties uz informāciju, ko “Swedbank” saņēmusi no saviem klientiem, kļūst skaidrs, ka krāpnieki šo reizi īpaši mērķējuši uz darba e-pasta adresēm, tādējādi daudz cilvēku ar šiem viltus ziņojumiem saskārušies tikai pirmdien, sākot jauno darba nedēļu.
“Swedbank” atkārtoti uzsver, ka jebkādas prasības atjaunot personas datus nekad netiks nosūtītas pa e-pastu. Ja šāda vajadzība rastos, banka sazināsies ar klientu caur internetbanku, kurā arī vienīgajā drošajā veidā būs iespējams ievadīt nepieciešamo informāciju.
Gadījumā, ja kāds klients tomēr ir sniedzis savus datus šādos krāpnieciskos e-pastos, “Swedbank” aicina nekavējoties sazināties ar banku, lai bloķētu piekļuvi internetbankai un/vai maksājumu kartēm, tādējādi pasargājot sevi no iespējamām finanšu zādzībām.
Tiek veiktas arī izmaiņas klientiem, kuri līdz 2016. gada 1. septembrim bija pievienojušies bankas “Seniors” programmai. Ja līdz šim šie klienti par naudas pārskaitījumiem uz citu personu kontiem – neatkarīgi no tā, vai tas ir “Swedbank” vai citas bankas konts Latvijā – maksāja komisijas maksu 3 eiro apmērā (veicot darījumu telefoniski – mazāk), tad turpmāk šī maksa pieaugs līdz 5 eiro.
Lasi vēl: Toms Bricis ieskicē ļoti drūmu ainu Latvijā līdz 30.novembrim: ”Laikapstākļi var satrakoties”
Būtiski tiks samazinātas izmaksas, kas saistītas ar dokumentu vai citu vērtību (piemēram, PIN kalkulatoru) piegādi no bankas filiālēm. Ja iepriekš šis pakalpojums Latvijas teritorijā maksāja 50 eiro, tad turpmāk tā cena būs 30 eiro. Savukārt piegādes ārpus Latvijas joprojām maksās 50 eiro.
Vēl viena pozitīva pārmaiņa ir tāda, ka vairs netiks piemērota maksa par pēdējo piecu darījumu izdruku, kas iegūta bankomātā – līdz šim tas maksāja 0,20 eiro, bet turpmāk šis pakalpojums būs pieejams bez maksas. Tāpat “Swedbank” ir samazinājusi vairākas maksas par darījumiem ar vērtspapīriem, padarot šo pakalpojumu pieejamāku plašākam klientu lokam.
“Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības” vadītāja Anželika Dobrovoļska skaidro, ka komisijas maksas samazināšana nozīmē lielāku līdzekļu pieaugumu klientu uzkrājumos, jo katrs ietaupītais eiro tiek ieguldīts un ilgtermiņā veicina kapitāla pieaugumu. Pat neliela starpība, piemēram, tikai 0,2% zemāka komisija, 30 gadu laikā var nodrošināt pensijas kapitālu, kas ir par 3–5% lielāks.
Likuma grozījumi paredz, ka jo lielāks ir pensiju otrā līmeņa pārvaldnieks, jo zemāku komisijas maksu tas ir tiesīgs piemērot. Tādēļ klientiem ir īpaši būtiski rūpīgi izvērtēt gan pārvaldnieka lielumu, gan faktiski piemēroto komisiju apmēru.
Dobrovoļska uzsver, ka zemākas komisijas maksas ir nepārprotams signāls, ka nauda darbojas cilvēku interesēs, veicinot lielāku sabiedrības iesaisti un uzticēšanos pensiju otrajam līmenim kā nozīmīgai nākotnes ienākumu sastāvdaļai. Turklāt mūsdienu ieguldījumu pārvaldīšanas pieejas ļauj veiksmīgi apvienot gan aktīvo, gan pasīvo pārvaldīšanu, nodrošinot kvalitāti un starptautisku ieguldījumu diversifikāciju, vienlaikus samazinot izmaksas.
“Swedbank” veiktais pētījums atklāj, ka liela daļa cilvēku joprojām nav rūpīgi izvērtējuši savu pensiju plānu piemērotību. Lai gan 84% aptaujāto zina, kurš pārvalda viņu pensiju uzkrājumu, tikai 26% šo informāciju ir pārbaudījuši nesen. Aptauja arī liecina, ka 25% iedzīvotāju pēdējā laikā ir mainījuši savu pensiju otrā līmeņa plānu, bet 40% to darījuši jau pirms ilgāka laika.
