— Linda, nesāc! — viņš pacēla balsi. — Es tiešām daudz strādāju! Reizēm man vajag atslābt. Es esmu vīrietis un man vajag brīvību.
— Brīvību? — es pārjautāju. — Bet kurš dod brīvību man?
— Tev nav tādu pienākumu kā man. — viņš pateica diez gan skaļi. — Tev ir vieglāk, bet es visu nedēļu viens pats velku dēlu. Man vajag atpūtu. Un es domāju, ka tu mani saproti. Ka mēs veidojam attiecības. Ka tu ienāksi mūsu ģimenē.
— Ienākt ģimenē un kļūt par kalponi vai bezmaksas aukli ir dažādas lietas.
— Par kalponi? — viņš ļauni iesmējās. — Neticami! Es tevi uz restorāniem vedu, ziedus dāvināju. Bet tu nevari pasēdēt ar bērnu pāris stundas?
— Nevis pāris stundas. Gandrīz katru dienu. Kamēr tu staigā ar draugiem.
— Klausies, — viņš pārgāja uz draudošu toni. — Ja tu neesi gatava palīdzēt, tātad tu neesi gatava nopietnām attiecībām. Es meklēju māti mūsu ģimenē. Nevis to, kura domās tikai par sevi.
— Es neesmu tava bezmaksas aukle, — es stingri pateicu. — Un nebūšu.
— Tad mums nav pa ceļam. — viņš teica pavisam nopietni. — Es nebūšu kopā ar sievieti, kura nepieņem manu ģimeni.
— Es pieņemu gimeni. Bet nepieņemu tavu nekaunību. Tu nemeklēji sievu. Tu meklēji kalponi.
— Izskatās, ka mums nav jēgas turpināt šo sarunu.
Viņš nometa klausuli. Es apsēdos uz dīvāna. Izelpoju. Pēc stundas viņš uzrakstīja garu ziņu. Būtība: es esmu nejūtīga, nesaprotu viņa grūtības, sagrauju laimes iespēju. Es neatbildēju. Vakarā viņš zvanīja. Es necēlu. Nākamajā dienā viņš mainīja taktiku. Atsūtīja Toma foto. Skumju, ar rotaļlietu. “Viņš jautā, kāpēc tu vairs nenāc.” Klasiska. Es uzrakstīju īsi: “Neizmanto viņu šantāžai. Ar dievu.”
Nobloķēju numuru. Pēc nedēļas draudzene atsūtīja foto no parka. Jānis ar jaunu meiteni. Tā šūpo Tomu šūpolēs. Bet viņš sēž uz soliņa. Šķirsta telefonu. Es pasmīnēju. Atradis jaunu aukli. Kā izrādījās es biju kāda 11 aukle. Jā, tieši aukle, viņš meklēja tikai bezmaksas variantu, jo apzinājās, ka aukle mūsdienās diez gan daudz jāmaksā. Tāpēc šis triks ļoti labi strādāja. Cita (tāpat kā es) neizturēja pat divus mēnešus, kāda izvilka pat pus gadu. Jūs parēķiniet cik būtu jāsamaksā auklei 8 gadu laikā, bet šis kundziņš (citādi es viņu nevaru nosaukt) bija izdomājis grandiozu biznesa plānu.
Acīmredzot citas atkož shēmu diez gan ātri, citas velk šo biznesu pat pus gadu. Un runa pat nav par palīdzēšanu vai atvases pieņemšanu, nē! Runa ir par attieksmi, par izmantošanu un slinkumu. Par to kā viņš sevi nostāda par gādīgo, kas visus šos gadus ir vilcis viens, cik viņam grūti. Bet patiesībā viņam ir bijušas 11 aukles un pa kuru laiku tad kungs ir paspējis piekust.
Tagad ir pagājuši trīs mēneši. Dzīvoju lieliski. Tiekos ar vīrieti bez saistībām. Mēs ejam uz kino, vakariņojam, ceļojam. Neviens nelūdz pasēdēt, vai strādāt par velti. Mēnesis attiecību dažu pazaudētu gadu vietā. Es tiku cauri ar vieglu izbīli. Vai jūs turpinātu sēdēt un būt par bezmaksas aukli, kamēr vīrietis atpūšas ar draugiem?
