Nesen man palika 60 gadi, un es jūtos ļoti vientuļa. Ar vīru jau sen esam šķīrušies, bet dēls dzīvo ārzemēs.
— Atrodi vismaz kādu! — mani mudināja draudzene.
— Kur gan lai es viņus meklēju? Turklāt mani vienaudži visi ir tādi nespēcīgi un drūmi. Viņiem vajag nevis draudzeni, bet kopēju!
— Tad iepazīsties ar kādu jaunāku! Tu taču izskaties lieliski!
Tā manā dzīvē parādījās 45 gadus vecs, šķīries un brīvs vīrietis. Mēs sākām satikties, un viņš pārcēlās pie manis. Tikai pēc kāda laika es sapratu, ko viņš patiesībā no manis vēlas.
Dalos ar savu sarežģīto pieredzi 👇
Ar pirmo vīru izšķīros pirms daudziem gadiem. Viņš sēdēja bez darba, tērēja manu naudu grādīgajiem dzērieniem, nesa mantas no mājas, un es to pacietu.
Bet kādu dienu es sapratu – pietiek. Es savācu vīra mantas, noliku tās aiz durvīm un aizvēru tās uz visiem laikiem.
Kāds tas bija atvieglojums! Pēc tam manā dzīvē bija vīrieši, pielūdzēji, bet es nevienu nelaidu sev pārāk tuvu.
Pēdējie četri gadi bija īpaši grūti. Dēls aizbrauca strādāt uz Kanādu un nolēma tur palikt uz visiem laikiem. Es priecājos par viņu, bet pati nespēju sekot – bija jau par vēlu mainīt valsti, ieradumus un visu dzīvi…
— Atrodi vismaz kādu draugu! — mani mudināja draudzene.
— Kur gan lai es viņus meklēju? Turklāt mani vienaudži visi ir tādi nespēcīgi un drūmi. Viņiem vajag nevis draudzeni, bet kopēju!
— Tad iepazīsties ar kādu jaunāku! Tu taču izskaties lieliski!
Es iesmējos, bet viņas vārdi palika man prātā. Un pēkšņi liktenis pats spēra soli pretī.
Katru dienu steigā pie mājas es redzēju vīrieti, kurš pastaigājās ar suni. Viņš bija garš, stalta stāja, ar vieglu sirmumu deniņos. Mēs apmainījāmies skatieniem, tad pāris vārdiem, un pēc tam… Es pat nepamanīju, kā Ivars kļuva par daļu no manas dzīves.
Viņam bija 45 gadi, viņš bija šķīries, un viņa pieaugusī meita dzīvoja atsevišķi. Sākumā viņš vienkārši nesa man ziedus, pēc tam aicināja uz pastaigām. Es it kā atplauku! Visi apkārt brīnījās, bet es jutu uz sevis skatienus, kuros jaucās neizpratne un pat skaudība.
Kad viņš pārcēlās pie manis, man tas pat patika. Es atkal gatavoju kādam gardas vakariņas, ar prieku mazgāju un gludināju viņa kreklus.
Bet kādu dienu viņš teica. Tad viss mainijās…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
Tevi noteikti interesēs
- Aprīlis un maijs mūs visus pievils. Meteorologi mums ir atklājuši, kam gatavotiesby Sandra Ločmele
- Mans tēvs neieradās uz manām kāzām un nodeva naudu caur mammu: pēc divām nedēļām atklājās briesmīga patiesībaby Rinalds Bergmanis
- Galvenie tīrīšanas noteikumi, lai melnas drēbes arī paliktu melnasby Anete Vītola