Šodien Floridā, Donalda Trampa greznajā Maralago rezidencē, norisināsies viena no gaidītākajām šī gada diplomātiskajām tikšanām. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu tiksies ar ASV prezidentu, lai mēģinātu izkustināt no saspīlējuma punktu Gazas joslas pamiera sarunās.
Tikšanās plānota ap plkst. 20.00 pēc Latvijas laika, un tā notiek laikā, kad starptautiskā sabiedrība ar aizturētu elpu vēro notikumu attīstību Tuvajos Austrumos.
Lai gan galvenais fokuss ir pamiers, sarunu darba kārtība ir ievērojami plašāka. Liela uzmanība tiks veltīta Irānas jautājumam. Pēc 2025. gada jūnijā veiktajiem ASV gaisa triecieniem pa Teherānas kodolobjektiem, bažas par Irānas kodolprogrammas iespējamu atjaunošanu ir sasniegušas kulmināciju. Izraēlas valdības pārstāve Šoša Bedrosjana pirms došanās ceļā uzsvēra, ka Netanjahu plāno vērst Trampa uzmanību uz “eksistenciālajiem draudiem”, ko Irāna rada ne tikai Izraēlai, bet arī pašām Amerikas Savienotajām Valstīm un globālajai stabilitātei.
Pamiera strupceļš un “Hamās” nosacījumi
Situācija Gazas joslā joprojām ir trausla. Pēc tam, kad oktobrī ar starptautisko starpnieku palīdzību izdevās panākt pirmo pamiera fāzi, process ir apstājies. Pirmā posma mērķis bija sekmīga gūstā esošo Izraēlas pilsoņu un bojāgājušo mirstīgo atlieku atgriešana dzimtenē, pretī saņemot palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem.
Tomēr pāreja uz otro fāzi ir izrādījusies daudz sarežģītāka, nekā cerēts. Abas puses – gan Telaviva, gan “Hamās” – turpina apmainīties ar asām apsūdzībām par vienošanās pārkāpšanu. Saskaņā ar plānu, otrajā fāzē Izraēlai būtu pilnībā jāizved savi spēki no Gazas, savukārt “Hamās” būtu jāveic atbruņošanās. Plānots, ka teritorijas pārvaldību pārņemtu pagaidu administrācija, ko uzraudzītu starptautiskie miera uzturēšanas spēki. ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir devis mājienu, ka Vašingtona varētu pieļaut zināmas atkāpes attiecībā uz pilnīgu atbruņošanos, ja vien tiktu garantēts, ka “Hamās” vairs nespēs veikt uzbrukumus Izraēlai.
Netanjahu iekšpolitiskie izaicinājumi un taktika
Ārpolitikas analītiķi norāda, ka Netanjahu vēlme paplašināt sarunu tematus, iekļaujot tajos situāciju Sīrijā un Irānas draudus, varētu būt saistīta ar centieniem novērst uzmanību no Gazas joslas problēmām. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā tuvu esošo Izraēlas vēlēšanu ciklu – 2026. gada oktobrī gaidāmas Kneseta vēlēšanas.
Šī ir jau piektā Netanjahu vizīte ASV pēdējo desmit mēnešu laikā, kas apliecina viņa centienus nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā arēnā laikā, kad iekšpolitiski viņam joprojām draud apsūdzības korupcijā. Zīmīgi, ka Tramps jau novembrī aicināja Izraēlas prezidentu apžēlot Netanjahu, tādējādi apliecinot personīgo atbalstu premjeram, neskatoties uz pieaugošajām domstarpībām par reģionālo drošības arhitektūru.
Trampa jaunā miera iniciatīva Davosas forumā
Donalds Tramps plāno kļūt par aktīvu starpnieku konflikta risināšanā. Izdevums “Axios” ziņo, ka jau 2026. gada janvārī Pasaules ekonomikas forumā Davosā tiek plānota pirmā Gazas miera padomes sēde. Šajā iniciatīvā iesaistīts arī Trampa znots Džareds Kušners un īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kuri jau tikušies ar Kataras, Ēģiptes un Turcijas pārstāvjiem Maiami.
Tomēr Baltajā namā joprojām valda skeptisks noskaņojums pret Netanjahu patiesajiem nodomiem. Vairākas amatpersonas pauž neapmierinātību, uzskatot, ka Izraēlas premjers apzināti kavē pamiera procesa virzību, lai saglabātu militāro kontroli. Tajā pašā laikā ASV prioritāte paliek nemainīga: pabeigt karadarbības pirmo posmu un sākt vērienīgu Gazas atjaunošanas plānu, kas paredz ne tikai infrastruktūras būvniecību, bet arī “nākotnes pilsētas” izveidi, kas nodrošinātu reģiona ilgtermiņa stabilizāciju.
Reģionālie saspīlējumi un kodolprogrammas draudi
Kamēr diplomāti mēģina panākt vienošanos, militārā spriedze nesamazinās. Izraēla turpina selektīvus triecienus pret “Hamās” mērķiem Gazā un “Hizbullāh” pozīcijām Libānā. Tāpat pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Rietumkrastam un Sīrijai.
Irānas kodolprogrammas jautājums joprojām ir pats eksplozīvākais temats. Lai gan Tramps iepriekš apgalvoja, ka ASV triecieni jūnijā ir pilnībā paralizējuši Teherānas kodolspējas, izlūkdienestu ziņojumi liecina par pretējo – Irāna pakāpeniski atjauno savus pētījumus. ASV senators Lindsijs Greiems nesenā vizītē Izraēlā kodolprogrammu nodēvēja par “reāliem un tūlītējiem draudiem”, kas vēlreiz apliecina, ka Maralago samitā apspriestie jautājumi noteiks Tuvo Austrumu likteni nākamo gadu garumā.
