Samtenes sastopamas gandrīz katrā dārzā – daudzi tic, ka tās pasargā augus no nematodēm, tāpēc tās bieži iestāda pat siltumnīcās.
Tās iecienītas arī pilsētu puķu dobēs, jo ir izturīgas – aug bez īpašas kopšanas un zied līdz pat pirmajam sniegam. Samtenes iemūžinātas arī mākslā – tās redzamas Kiprenska gleznā “Nabaga Līza” un pieminētas Tolstoja darbā ar vāzi, putnu un tauriņu, par kuru ģimnāzisti mēdz rakstīt esejas.
Es ilgstoši centos no tām izvairīties – vienu vasaru pat pilnībā atteicos tās sēt savā dārzā, taču sezonas beigās sajutu, ka kaut kas pietrūkst. Bija tukšuma sajūta. Samtenes! Tās šogad ir gan mana mīlestība, gan liela vilšanās.
Es tās mīlu par to košajiem, dzīvīgajiem ziediem, par neatkārtojamo un spēcīgo smaržu. Dažiem šis aromāts nepatīk, bet man tas saistās ar bērnību – ar basām kājām pa zāli, ar spēlēšanos ar lellēm, ar ziedu vākšanu un siltu rudens dienu skolas pagalmā…
Es ļoti augstu vērtēju arī to, ka samtenes iespējams izaudzēt no sēklām. Katru pavasari mani pārsteidz augstās cenas par samteņu stādiem tirgū un lielveikalos – tās taču nevar maksāt tikpat vai pat dārgāk nekā petūnijas! Šiem ziediem būtu jāmaksā centi – bet cenas ir krietni augstākas.
Tām nav vajadzīga siltumnīcas apsilde jau no janvāra. Pat pilsētas dzīvokļa palodze nav jāaizņem – pietiek, ja aprīlī iesēj kastītē, vai vēlāk – uzreiz atklātā laukā. Jūlijā tās jau krāšņi zied. Pērn savācu dažādu samteņu šķirņu sēklas no draugiem un paziņām. Tagad augi uzziedējuši, un es saprotu – vairs nevēlos vākt sēklas no samtenēm.
Un te arī atklājas galvenās kļūdas…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Kad raugos uz plaši izplaukušajiem krūmiem savā zemes gabalā, mani pārņem vēlme tos izravēt un izmest kompostā. Es apzinos, ka man patiesībā patīk tikai viena konkrēta veida samtenes – zemi, apaļi krūmi ar terakotas krāsas ziediem. It kā visparastākās.
Man patīk arī klasiskās, ko redzam pilsētu apstādījumos – ar dzeltenām un oranžām “cepurītēm”. Bet baltās samtenes, kas patiesībā ir bāli dzeltenīgas, atgādina izbalējušu drānu un mani nemaz neaizrauj.
Šogad man ir izaugušas patiešām lielas samtenes – manā dzimtajā ciemā tās dēvēja par safrāniem – ar augstiem, gandrīz metru gariem kātiem. Tāpat arī zemākas šķirnes, kas veido glītas apmales puķu dobēs. Bet es pat nezinu, kā šīs hibrīdšķirnes saucas. Un kāpēc vispār vākt sēklas no samtenēm, ja jaunie augi vairs neatgādina vecākus?
Kad šobrīd raugos uz samtenēm, kas uzziedējušas no manis pašas vāktajām sēklām, nesaprotu – kāpēc es vispār tās pērn vākšu, ja tagad augi izskatās pavisam citādi nekā iepriekšējā gadā? Piemēram, iepriekšējais krūms bija koši dzeltens, bet šogad – tikai blāvs, nepārliecinošs tonis. Nākamreiz es izvēlēšos iegādāties jau ziedošus stādus. Man nevajag daudz – 10 līdz 15 krūmi acu priekam. Un tad uzreiz būs skaidrs, kādus ziedus iegūšu.
Un vasaras beigās būs mazāk vilšanās un darba. Latvijā šī garšviela tiek izmantota reti un var šķist mazliet neparasta, taču, piemēram, Gruzijā un Peru tā ir ļoti iecienīta. Kulinārijā parasti izmanto kaltētas zemo samteņu ziedlapiņas, kurām piemīt patīkama, citrusu notīm bagāta garša, savukārt auga zaļās daļas ēšanai nav piemērotas – tās nav gardas.
Lasi vēl: Vairākos šīs valsts veikalos no pirmajām septembra dienām lielveikalos ”pazudīs” šīs preces
Svaigajās ziedlapiņās īpaši spēcīgi jūtama samtenēm raksturīgā ēteriskā eļļa. Turklāt dažādu šķirņu samtenēm ir būtiskas garšas atšķirības – dažas ir izteikti rūgtas, bet citām dominē ēteriskās eļļas aromāts. Īpaši ieteicams izvēlēties šķirnes Tagetes lucida, Tagetes patula un Tagetes tenuifolia. Kaltētas samteņu ziedlapiņas lieliski papildina dažādus ēdienus – tās var pievienot rīsiem, sautējumiem, mērcēm, zupām, kā arī saldajiem ēdieniem, piemēram, kūkām, kēksiem un salātiem.
