Samtenes manā dārzā
Kad skatos uz šiem izplestajiem ziediem dārzā, ko gribētos izravēt un nosūtīt uz kompostu, saprotu, ka man patiešām patīk tikai viena veida samtenes – zems krūms lodes formā ar terakotas ziediem. Pats vienkāršākais, bet tieši tas man patīk vislabāk.
Jā, man patīk arī tās vienkāršās samtenes, kas sastopamas pilsētās – ar dzīvotspējīgām dzeltenām un oranžām cepurītēm. Bet baltās, kas patiesībā ir vairāk bāli dzeltenas un izskatās kā nolietotas lupatas, nu, tās nav nekas estētisks.
Šogad man ir tiešām lielas samtenes, kuras manā dzimtajā ciemā sauca par safrānu – ar milzīgiem, pat metru gariem kātiem. Un vēl ir samtenes puķu dobēs, kas veido glītas apmales. Bet, atzīšos, es nezinu šo hibrīdu šķirņu nosaukumus.
Kāpēc vispār ir tik jautri vākt sēklas no pašām samtenēm, ja no tām izaudzētie augi beigās nemaz neatkārto vecāku īpašības?
Skatoties uz manu samteņu ziedēšanu šodien, es īsti nesaprotu, kāpēc vispār tika vāktas šīs sēklas pirms gada, ja augi izskatās pilnīgi citādāk nekā tie, no kuriem tās ņēmu!
Sēklas tika ņemtas no spilgti dzeltenām samtenēm, bet mans krūms izskatās daudz vājāk dzeltenīgs.
Tāpēc vairs neplānoju vākt samteņu sēklas, neiegādāties tās un arī pati tās nesēšu.
Es pirkšu ziedošus stādus. Vai man tos vajag daudz? 10-15 krūmi – tikai acu priekam. Bet vismaz uzreiz būs skaidrs, kādus ziedus es varēšu sagaidīt.
Un vasaras beigās man nebūs jāpūlas tik daudz.
